Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Cēloņi

Iemesls visbiežāk ir mazkustīgs dzīvesveids vai atrašanās neērtā pozā, piemēram, ilgstoša sēdēšana pie datora vai automašīnas stūres. Starp išiasa cēloņiem pieminamas arī dažādas traumas vai arī apkārtējo audu slimības, retāk infekcija vai asinsvadu bojājums sēžas nerva stumbrā. Iekaisums rodas arī gadījumā, kad sēžas nervu nospiež kāds kaula izaugums vai muguras diska trūces dēļ. Retāk nervu var nospiest audzējs mazā iegurņa apvidū vai bojāt tāda slimība kā diabēts.

Simptomi

Sāpes, kas izstarojas no muguras lejasdaļas (jostasvietas) līdz sēžamvietai un augšstilba aizmugurei, var būt išiasa pazīme. Tā, iespējams, ir diskomforta sajūta jebkurā punktā visā sēžas nerva garumā, tomēr visbiežāk tās ir dedzinošas vai plēsošas sāpes augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē.

Simptomi var būt ļoti dažādi – no vieglām līdz asām, dedzinošām sajūtām vai pat mokošām sāpēm. Dažreiz šīs išiasa izraisītās sāpes pēc sajūtām var atgādināt spēcīgu strāvas triecienu. Klepojot vai šķaudot, nepatīkamās izjūtas var saasināties. Parasti tiek ietekmēta tikai viena ķermeņa puse.

Dažos gadījumos išiass var izpausties kā nejutīgums, tirpšana vai muskuļu vājums skartajā kājā. Var būt arī tāda situācija, kad rodas sāpes vienā kājas daļā, savukārt nejutīgums – citā.

Smagākos gadījumos var rasties muskuļu parēzes vai pat paralīzes. Slimībai ieilgstot, var parādīties jušanas traucējumi vai bojājumi audos, kā rezultātā var izzust apmatojums, nagi kļūt trausli, rasties čūlas.

Ārstēšana

Ārstēšanā izmanto gan medikamentus, gan fizioterapiju; ieteicama arī ārstēšanās kūrortos. Ja parādījušies simptomi, kas var liecināt par išiasu, vispirms tomēr griezies pie ārsta vai fizioterapeita. Ne vienmēr ir iespējams šo slimību novērst, un tā var atkārtoties, tomēr ir vērts ņemt vērā šādus ieteikumus.

Regulāra vingrošana. Lai mugura būtu stipra, pievērs īpašu uzmanību galvenajiem – vēdera un muguras lejasdaļas – muskuļiem, kas ir nepieciešami pareizas stājas veidošanā. Arī ārsts vai fizioterapeits var ieteikt, kādas fiziskās aktivitātes būs vispiemērotākās!

Sēžot, uzturi pareizu pozu. Izvēlies ergonomisku krēslu ar pietiekamu muguras lejasdaļas atbalstu, roku balstiem un grozāmu pamatni. Apsver spilvena ievietošanu muguras lejasdaļā, lai saglabātu normālu mugurkaula izliekumu. Ceļgaliem un gurniem jāatrodas vienā līmenī.

Ķermeņa mehānika. Ja tev gadās ilgstoši stāvēt, laiku pa laikam atpūtini vienu kāju (novietojot to, piemēram, uz ķebļa vai nelielas kastes). Ceļot kaut ko smagu, ļauj šo darbu veikt savām kājām: turi muguru taisni un saliec tikai ceļgalus, ceļamajam smagumam jāatrodas pēc iespējas tuvu ķermenim. Aicini kādu palīgā, ja ceļamais priekšmets ir smags vai neērts.