Rūpēties par savu labsajūtu nepieciešams ikvienam, kas, kā zināms, sevī ietver ne vien pareizu un sabalansētu uzturu, bet arī fiziskās aktivitātes. Atbilstoši sastādīta treniņu programma nodrošina iespēju efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī sportot, nenodarot sev pāri. Par to, kas jāievēro pirms tiek uzsākti treniņi, un kā tos aizvadīt produktīvi, stāsta vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris.

Atzīstot, ka ir būtiski zināt un arī ņemt vērā visus faktorus un kaitīgo ietekmi, ko organismam nodara ilgstoša sēdēšana, speciālisti izcēluši piecas problēmu grupas. Kas tad īsti notiek ar mūsu ķermeni pēc ilgstošas sēdēšanas, un kādēļ par to patiešām būtu jāuztraucas, uzzinām kopā ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsti.

Iepriekšējā macību gada noslēgums Covid-19 dēļ noritēja neierasti, tādēļ gan vecāki, gan pedagogi, bet jo īpaši bērni cer, ka jaunais mācību gads būs tāds, kā agrāk – ar klātbūtni visur un visā: mācībās, sportā, brīvā laika aktivitātēs, darbos un nedarbos. Gatavojoties uzsākt skolas gaitas, jādomā ne tikai par skolas somu, grāmatām un burtnīcām, bet arī par veselību un izturību.

Latvijas vasaras mainīgajos laikapstākļos apsaldēt muguru ir pavisam vienkārši. Ja zināms, ka pie sāpēm nav vainīgs nekas cits kā aukstums, ir veidi, kā mugurai palīdzēt. Diemžēl cilvēki bieži neatšķir, kad muguras sāpju iemesls ir saspringuši muskuļi, bet  kad iemesls ir daudz nopietnāks – apsaldētas jeb iekaisušas nieres. 

Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Pēdu problēmas mūsdienās ir ļoti aktuālas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās var būt iedzimtas, taču bieži vien pēdu veselību ietekmē arī mūsu ikdienas ieradumi. Nestiprinot pēdas ikdienā un nerūpējoties par tām, var attīstīties ne vien pēdu problēmas, bet tiek ietekmēta stāja un ķermenis kopumā. 

Darbs no mājām kļuvis par jauno ikdienu lielai daļai strādājošo, un vēl teju mēnesi daudzi no mums birojos neatgriezīsies. Iekārtot veselībai nekaitīgu darba vidi mājas apstākļos var būt gana izaicinoši, taču ne neiespējami. 

Šobrīd sporta klubi ir slēgti, treniņi atcelti un daudziem no mums ievērojami vairāk laika sanāk pavadīt mājās Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas dēļ. Tādēļ īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, kā nodrošināt pilnvērtīgas fiziskās aktivitātes bez ierastajiem treniņiem un dažādu organizētu sporta iespēju pieejamības. Ko varam darīt paši? Kā pareizi vingrot mājas apstākļos?

Ņemot vērā izsludināto ārkārtas stāvokli valstī, daudzi biroju darbinieki turpina darbu attālināti, visbiežāk – no mājām. Šonedēļ, atsākoties mācībām, arī skolēniem nākas pielāgoties attālinātam darbam jeb zināšanu apguvei. Lai nenodarītu pāri savai veselībai, darba un mācību vide jāiekārto ergonomiski, kā arī jāievēro atpūtas brīžu regularitāte.

Iestājoties siltākam laikam, uz ielām aizvien vairāk parādās skriešanas un riteņbraukšanas entuziasti, kas gatavojas vasaras fizisko aktivitāšu sezonai. Tomēr, atsākot aktīvi kustēties, ir jāatceras par ķermeņa gatavību paaugstinātai slodzei, kas sevišķi attiecināms uz ceļgalu veselību.