Sklerodermija ir reta hroniska saistaudu slimība, kas izpaužas galvenokārt ādā, bet var skart arī citus orgānus; tā saistīta ar ādas un saistaudu sacietēšanu un savilkšanos. Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Lai gan sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, dažādas ārstēšanas metodes var atvieglot simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, līdz ar to – arī laiks parūpēties par skolai nepieciešamajām lietām. Nereti vecākiem vislielākās rūpes sagādā skolēna mugursomas izvēle. Kam pievērst uzmanību, lai tā būtu ne vien bērnam atbilstoša un tīkama, bet arī ergonomiska, stāsta eksperte.

Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē fizioterapeite un klīniskā farmaceite.

Lielākā daļa no mums „labāko” laiku treniņam nosaka pavisam vienkārši: kad ir laiks, tad arī vingroju. Gadās, ka pirms, gadās – pēc darba. Iespējams tad, kad sporta zāle piedāvā izdevīgāku abonementu, vai arī tad, kad nodarbību vada iecienītākais treneris. 

Iestājoties siltam laikam, aizvien vairāk laika vēlamies pavadīt ārpus telpām, nododoties dažādām fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā – lielākiem un mazākiem dārza darbiem. Taču pēc mazāk aktīvās sezonas, strauji un intensīvi uzsākot nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nereti var iedzīvoties sāpēs un arī traumās, kuru dēļ tās atkal nākas pārtraukt vai ievērojami ierobežot. 

Neierasts pārgājiens, darbi piemājas dārzā vai kaut nedaudz pārspīlētas sportiskās aktivitātes gaidītā apmierinājuma un gandarījuma vietā mēdz radīt gan sadzīves traumas, gan sāpes ceļos, sprandā, mugurā, plecos – atkarībā no neadekvātas slodzes nodarījuma, sarakstu var turpināt.

Ja sāp mugura vai locītavas, vienīgais, ko gribas darīt, ir pavadīt visu dienu nekustīgi gultā. Lai arī šķiet, kas tas sniedz atvieglojumu, ilgtermiņā šāda rīcība problēmu var vienīgi padziļināt, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceits.  

Pirmsskolas vecuma un jaunākiem bērniem ir ļoti svarīgi attīstīt plaukstu un pirkstu muskuļus, lai bērnam būtu vieglāk rakstīt, zīmēt, griezt ar šķērēm un veikt citus darbus. Jo vairāk bērns darbojas ar sīkiem priekšmetiem, jo labāk attīstās un stiprāki kļūst sīkās motorikas muskuļi. 

Par diskomfortu un sāpēm sprandā mūsdienās sūdzas arvien vairāk cilvēku – šīs nepatīkamās sajūtas var veicināt ne vien ikdienas ieradumi, piemēram, ilgstoša viedierīču lietošana, bet arī ķermeņa novecošanās procesi, laikapstākļu ietekme un citi faktori.