Bērnam augot, būtiski sekot līdzi viņa sēdēšanas pozām. Kuras no tām būtu jākoriģē, lai neveidotos stājas deformācija, un kā to pareizi darīt, skaidro fizioterapeite.

„Lai veidotu labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!” aicina eksperte.

Pēc ārsta pārbaudes atzinumā ierakstīts slēdziens – bērnam ir “X” (vai “O”) veida kāju jeb genus varus (vai genus valgus) deformācija. Kā rīkoties vecākiem, skaidro fizioterapeite.

Skaisti veidots augums arī pusaudžiem kļūst par kāroto “burkānu” un liek sevi pašdisciplinēt sportam, uzsākot apmeklēt trenažieru zāli. Diemžēl ne katrs to dara pareizi un ne visi zina, kā pareizi lietot trenažieru zāles aprīkojumu. 

Slidošana, slēpošana, šļūkšana no kalna – tās visas noteikti ir ļoti jautras ziemas aktivitātes, tomēr vienlaikus vecākiem rada bažas par potenciālo traumu risku. Kas jāievēro, lai ziemas priekus baudītu droši, padomos dalās fizioterapeite.

Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.

Pēdējie rudens darbi dārzā, lapu grābšana, pārāk liela slodze treniņā vai pārgājienā nereti beidzas ar sāpošu muguru un locītavām. Sāpes jūtami apgrūtina kustību iespējas, tāpēc gribas tām rast ātru un efektīvu risinājumu.

Tas, vai mūsu locītavas jūtas labi, lielā mērā ietekmē arī mūsu vispārējo kustību prieku. Taču to bieži vien novērtējam vien tad, kad jau parādās kādas sāpes, diskomforts un problēmas. Ko varam darīt ikdienā, lai jau laikus rūpētos par locītavām? Konsultē farmaceits.

Sklerodermija ir reta hroniska saistaudu slimība, kas izpaužas galvenokārt ādā, bet var skart arī citus orgānus; tā saistīta ar ādas un saistaudu sacietēšanu un savilkšanos. Sklerodermija biežāk skar sievietes nekā vīriešus, un tā visbiežāk rodas vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Lai gan sklerodermiju nav iespējams pilnībā izārstēt, dažādas ārstēšanas metodes var atvieglot simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.