Pēc garās Covidziemas daudziem ir iestājies fizisks un garīgs apsīkums, jo īpaši medicīnas darbiniekiem, kuriem pēdējā gada laikā bijusi liela fiziska un emocionāla pārslodze. Fizioterapeite iedvesmojošā videostāstā piedāvā piecus paņēmienus veselīgākai ikdienai, kurus ievērojot un iekļaujot savā dzīvē un darba vidē, arī grūtas darba dienas beigās var justies možāk un labāk.

Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubi jau vairākus mēnešus ir slēgti, tādēļ sportošana ziemas mēnešos ir bijusi katra paša pārziņā. Pavasarī, kad gaisa temperatūra palielinās un vasara šķietami vairs nav aiz kalniem, arvien vairāk cilvēku izvēlas atsākt sportot svaigā gaisā.

Gleznainā, pasaku un stāstu apvītā, vēsturiskā vietā pacientus gaida rehabilitācijas centrs "Tērvete". Rehabilitācijas kurss tiek piedāvāts iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams uzlabot savu veselību gan akūtu saslimšanu, gan hronisku slimību paasinājumu gadījumos. 

Neregulāras muskuļu sāpes ir normāla parādība, it īpaši tad, ja ikdienā cilvēks ir aktīvs vai ar sportiskām aktivitātēm sācis nodarboties pavisam nesen. Visbiežāk šīs sāpes pāriet pāris dienu laikā bez medicīniskas ārstēšanas, tomēr ir gadījumi, kad muskuļu sāpes var signalizēt arī par kādu saslimšanu.

Ar laiku cilvēka organismā notiek pārmaiņas – samazinās muskuļu masa un spēks, parādās locītavu problēmas, kļūst grūtāk būt fiziski aktīviem, kas rezultātā var ievērojami ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Ko darīt, lai saglabātu kustību prieku arī senioru vecumā? Praktiskos padomos dalās fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceite.

Reta sindroms, kas tiek dēvēts arī par Kluso eņģeļu slimību, ir reta ģenētiska neiroloģiska slimība, kas saistīta ar pelēkās vielas attīstības traucējumiem, izraisot pakāpenisku sīkās motorikas prasmju un runas zudumu. Šis traucējums galvenokārt skar meitenes. Lielākā daļa zīdaiņu ar Reta sindromu attīstās normāli pirmos sešus līdz 18 mēnešus, taču pēc tam zaudē gūtās iemaņas, piemēram, spēju rāpot, staigāt, runāt vai izmantot rokas.

Nokrist var gadīties jebkurā vecumā, taču, līdz ar gadiem, kritienu risks palielinās un tā iespējamās sekas kļūst bīstamākas. Viens no krišanas iemesliem – līdzsvara izjūtas vājināšanās, tādēļ ir svarīgi vienmēr to uzturēt labā formā. 

Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir izjaukta skeleta muskuļu saskaņotā darbība, rodas sāpes sprandā, mugurā vai citās ķermeņa daļās, no kurām atbrīvoties nemaz nav tik viegli. Taču ārstu rīcībā ir vēl viena sāpju novēršanas metode – miofasciālo palaidējpunktu adatošana.

Periostīts ir kaula vai kaula plēves iekaisums. Retos gadījumos tā ir patstāvīga slimība, jo parasti ir saistīta ar citām kaulu vai mīksto audu slimībām, galvenokārt sastrutojumiem. Periostīts var rasties arī pēc traumām, līdztekus audzējiem; tas var būt gan akūts, gan hronisks. Dažkārt periostīts var pāriet uz kaulu un izraisīt osteomielītu.

"Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas," teic fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!