Nemaz ne tik sen — 20. gadsimta sākumā — alerģiskās slimības bija retums. Diemžēl šobrīd situācija ir mainījusies. Tikai Eiropā vien ar alerģijām slimo apmēram 150 miljoni cilvēku.

Ilgi gaidītais pavasaris parasti acu priekšā kļūst par pilntiesīgu saimnieku, piepildot mūsu dzīvi ar garšaugu un pērnās zāles smaržu. Arī mežs mostas, dāvājot spilgtas krāsas ar pirmajiem ziediem un zaļumiem. Bet tikmēr daži smagi nopūšas sezonālās kaites priekšnojautās, kas atkārtojas ik gadu vienā un tai pašā pavasara periodā (kaut gan šīs nepatikšanas var uzglūnēt arī vasarā un rudenī).

Tuvojoties siltākam laikam, sāk plaukt dažādi augi un tajā skaitā diemžēl arī dažādas alerģijas. Šveices ražotājs piedāvā dabisku līdzekli alerģijas simptomu novēršanai.

Lai gan Latvijā bronhiālās astmas izplatība arvien progresē, daudzi cilvēki, kuri ilgstoši cieš no klepus un aizdusas, nevēršas pie mediķiem, jo nezina, ka šādi simptomi visbiežāk ir šīs hroniskās slimības pirmā pazīme, secina medicīnas jomas speciālisti.

Augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimības tādas kā bronhīts, otīts, tonsilīts vai rinofaringīts bērniem ir ļoti raksturīgas. Tie var būt divi vai trīs augšējo elpošanas ceļu infekcijas gadījumi gadā. Individuālajām organisma aizsargspējām piemīt izšķirošā loma slimības norises gaitā.

Alerģija ir spēcīga cilvēka imūnsistēmas atbilde uz noteiktām vielām jeb alergēniem. Bet imūnterapija, saukta arī par desensitizāciju, ir vienīgā alerģijas ārstēšanas metode, kuras mērķis nav simptomu mazināšana, bet atbrīvošanās no cēloņa. Par to, kā sasniegt šo mērķi, stāsta Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa.

Rudens un ziema ir laiks, kad imunitātes spēcināšana ir sevišķi nozīmīga, jo vīrusu izplatība ir ļoti augsta.

Skriešanas treniņi gada aukstajā periodā ir veselīgi, ja pats cilvēks ir vesels un ievēro drošības noteikumus. Skrienot aukstā laikā var rasties grūtības elpot, sevišķi cilvēkiem, kas slimo ar astmu. Dažreiz aukstais gaiss, ko ieelpo pārlieku ātri, izraisa klepu.

Cik daudz nepatikšanu sākas ar šķietami banālu saaukstēšanos, kuras norise nav paredzama. Ja imunitāte ir pavājināta, saaukstēšanās draud ar smagu sarežģījumu attīstību (tonzilīts, haimorīts, bronhīts, otīts). Baidoties no sarežģījumiem, daudzi no mums patstāvīgi sāk lietot vai dot bērnam antibakteriālus līdzekļus, nemaz neaizdomājoties, kādu kaitējumu, labu vēlēdami, var nodarīt.

Jau V gs.p.m.ē. Hipokrāts savā grāmatā "Epidēmijas" aprakstīja slimību, kuras pazīmes ļoti atgādina gripu. Seno laiku eskulaps nosauca to par "katarsi" un uzskatīja, ka tā ir attīrīšanās no pasaulīgām vainām. Viņš uzrādīja arī galveno slimības pazīmi – ilgstošu klepu ar "netīrām" krēpām, kas bieži pāriet plaušu karsonī.