Ar jēdzienu "intersticiāla plaušu slimība" apzīmē vairākus šīs slimību paveidus, no kuriem lielākā daļa var izraisīt rētaudu veidošanos plaušās. Intersticiālas plaušu slimības dēļ radušies sarētojumi var izraisīt elpošanas grūtības un to procesu traucējumus, kas saistīti ar skābekļa uzņemšanu asinīs.

Intersticiālu plaušu slimību var izraisīt ilgstoša saskarsme ar veselībai kaitīgām vielām, piemēram, ar azbestu. Arī vairāku veidu autoimūnās slimības, piemēram, reimatiskais artrīts, var izraisīt šīs slimības attīstīšanos. Tomēr vairumā gadījumu slimības cēloņi nav zināmi.

Rētaudu veidošanās plaušās ir neatgriezenisks process. Bojājumu rašanos intersticiālas plaušu slimības ietekmē iespējams palēnināt, tomēr daudzu saslimušo cilvēku plaušas nekad vairs neatgūst to sākotnējās darbības iespējas. Dažos saslimšanas gadījumos var būt lietderīgi veikt plaušu transplantāciju.

Pirmo intersticiālās plaušu slimības pazīmju un simptomu vidū ir:

• elpas trūkums miera stāvoklī, izteikts elpas trūkums palielinātas slodzes apstākļos;
• sauss klepus.

Kad jādodas pie ārsta?

Ja simptomi jau parādījušies, tas nozīmē, ka plaušās jau notikuši neatgriezeniski bojājumi. Tomēr ir svarīgi apmeklēt ārstu jau pēc pirmo elpošanas traucējumu parādīšanās. Tavām plaušām var kaitēt arī daudzas citas saslimšanas – ne tikai intersticiālā plaušu slimība –, un precīzai, agrīnai diagnostikai ir liela nozīme piemērota ārstēšanās kursa noteikšanā.

Šķiet, ka intersticiāla plaušu slimība mēdz attīstīties tad, ja par plaušu atbildes reakciju kāda plaušu savainojuma gadījumā kļūst pārmēru intensīvs tā sadzīšanas process. Parasti tavā ķermenī rodas tieši tik rētaudu, cik nepieciešams, lai novērstu radušos bojājumus. Taču intersticiālās plaušu slimības gadījumā atjaunošanās procesi nenorit saskaņā ar ierasto kārtību un gaisa pūslīšus (alveolas) aptverošie audi sarēto un sabiezē. Rezultātā skābekļa nokļūšana asinīs tiek apgrūtināta.

Intersticiālās plaušu slimības attīstīšanos var izraisīt daudz faktoru – to vidū ir gaisa piesārņojums darba vietā, noteiktu medikamentu lietošana un daži ārstnieciskās terapijas veidi. Vairumā gadījumu cēloņi nav zināmi.

Riska faktori

Intersticiālajai plaušu slimībai ir vairāki riska faktori:

• Vecums. Ar intersticiālo plaušu slimību biežāk slimo pieauguši cilvēki, kaut reizumis ar to sirgst arī zīdaiņi un bērni.
• Saskare ar toksiskām vielām darba vietā un apkārtējā vidē. Ja strādā kalnrūpniecībā, lauksaimniecībā vai būvniecībā vai kādā citādā veidā esi pakļauts saskarei ar plaušām kaitīgām vielām, esi pakļauts paaugstinātam riskam saslimt ar intersticiālo plaušu slimību.
• Gastroezofageālā atviļņa slimība. Ja mēdz piedzīvot nekontrolējamus skābju atviļņus vai ja sajūti gremošanas traucējumus, iespējams, ka esi pakļauts paaugstinātam riskam saslimt ar intersticiālo plaušu slimību.
• Smēķēšana. Daži intersticiālās plaušu slimības paveidi biežāk attīstās smēķētājiem. Smēķēšanas paraduma saglabāšana var izraisīt slimības saasināšanos – īpaši tiem cilvēkiem, kuri slimo ar plaušu emfizēmu.
• Radioaktīvais starojums un ķīmijterapija. Gan krūškurvja pakļaušana radioaktīvā starojuma ietekmei medicīniskos nolūkos, gan ķīmijterapijas zāļu lietošana paaugstina risku saslimt ar plaušu slimībām.
• Skābeklis. Ilgstoši ieelpojot gaisu ar palielinātu skābekļa saturu, plaušas var tikt bojātas.

Komplikācijas

Saslimšana ar intersticiālu plaušu slimību var izraisīt vairākas dzīvībai bīstamas komplikācijas:

• Augsts asinsspiediens plaušās (plaušu hipertensija). Šīs slimības izpausmes vērojamas tikai plaušu artērijās. Tā rodas gadījumos, kad rētaudu izveidošanās vai zema skābekļa līmeņa rašanās ietekmē tiek nosprostoti mazie asinsvadi un asins cirkulācija plaušās tiek apgrūtināta. Rezultātā plaušu artērijās pieaug asinsspiediens. Plaušu hipertensija ir smaga saslimšana ar progresējošu raksturu.
• Sirds labā kambara mazspēja (cor pulmonale). Tā ir smaga saslimšana, novērojama tad, ja sirds labajam kambarim (kuru, salīdzinājumā ar kreiso kambari, veido mazāk muskuļaudu) nepieciešams strādāt pastiprinātā režīmā, lai asinis pārvietotu pa aizsprostotām plaušu artērijām. Pārpūles dēļ labā kambara darbībā var rasties traucējumi. Nereti tās ir sekas saslimšanai ar plaušu hipertensiju.
• Elpošanas sistēmas traucējumi. Hroniskas intersticiālas plaušu slimības pēdējā fāzē rodas elpošanas sistēmas traucējumi. Tie vērojami reizē ar sirdsdarbības traucējumiem, ko izraisījis zems skābekļa līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens plaušu artērijās un sirds labajā kambarī.