Bīstamā slimība HOPS (hroniska obstruktīva plaušu slimība)

2014. gada novembrī Spānijas galvaspilsētā Madridē norisinājās pneimonologu konference, kurā liela uzmanība tika veltīta hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (HOPS) izplatībai, simpotomiem, ārstēšanas iespējām, kā arī nepieciešamībai nepagurstoši izglītot sabiedrību un informēt par smēķēšanas kaitīgumu.

Smēķēšana ir vislielākais riska faktors HOPS attīstībai un progresēšanai. Tikai dažos procentos gadījumu HOPS izraisa tādi riska faktori kā kaitīgo ķīmisko daļiņu vai gāzu ieelpošana, iedzimta nosliece u.c.

Capital Clinic Riga pneimonoloģe Madara Tirzīte, atgriežoties no konferences Madridē, stāsta: "Pasaulē HOPS ir kļuvusi par 3. izplatītāko mirstības cēloni cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem. Tā kā diemžēl arvien vairāk cilvēku smēķē, ir prognozes, ka ap 2020. gadu HOPS varētu būt trešā biežākā slimība, tādējādi apsteidzot visas citas elpošanas sistēmas slimības. Zinot, ka smēķēšana ir vislielākais riska faktors, jebkuram smēķētājam ir nopietns iemesls pārtraukt smēķēt, nerunājot nemaz par tiem smēķētājiem, kuriem jau ir diagnosticēta HOPS vai ir parādījušies raksturīgie simptomi. Tā kā slimības sākotnējā stadijā izteikti traucējošu simptomu nav, tā bieži tiek diagnosticēta novēloti, kas vēl vairāk pasliktina situāciju."

Kas ir un kā rodas HOPS?

HOPS ir hroniska slimība, tās rezultātā sašaurinās elpceļi. HOPS visbiežāk rodas hroniska bronhīta rezultātā.
Hroniska bronhīta jeb hroniska bronhu iekaisuma gadījumā elpceļos pastiprinātā daudzumā veidojas krēpas. Pieaugot krēpu daudzumam un to viskozitātei, krēpas kļūst arvien grūtāk atklepot. Lai panāktu bronhu atveseļošanos, vissvarīgākais, ir pārstraukt smēķēt uz visiem laikiem. Vairāk par 90% HOPS slimnieku ir smēķētāji vai ir agrāk smēķējuši. Ja slimība attīstās tālāk, progresē iekaisums, tas skar arvien lielākus bronhu un plaušu audu rajonus, tiek izjaukta plaušu audu normālā struktūra, kas būtiski traucē ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņai. Līdz ar to organismam pienāk arvien mazāk dzīvībai tik nepieciešamā skābekļa. Iekaisuma rezultātā sabrūkot normāliem plaušu audiem, rodas neatgriezenisks bojājums – plaušu emfizēma Plaušu emfizēmas jeb plaušu uzpūšanās rezultātā plaušās uzkrājas papildu "liekais" gaiss, kas apgrūtina normālu plaušu funkcionēšanu.Izmaiņu rezultātā, kas rodas HOPS gadījumā, var rasties dažādas sirds un plaušu asinsvadu izmaiņas, kuru ietekmē rodas asinsrites mazspēja. Tā kā HOPS gadījumā ir stipri traucēta normālā plaušu funkcija, pacienti biežāk slimo arī ar dažādām iekaisīgām elpceļu slimībām. Pacienta veselības stāvoklis bieži pasliktinās tik būtiski, ka HOPS un tās radītās komplikācijas rada pacienta nāvi.

Simptomi, kas var liecināt par saslimšanu ar HOPS

Galvenie simptomi, kad bez kavēšanās vajadzētu meklēt ārsta palīdzību:
• klepus, kas pārsvarā ir ar krēpām, klepus var būt gan epizodisks, gan pastāvīgs;
• elpas trūkums (aizdusa) – arī elpas trūkums var būt gan epizodisks, piemēram, pie slodzes, gan arī pastāvīgs;

Diagnostika

Vēlreiz jāatgādina, ka, tā kā slimība sākumstadijā parasti nerada būtiskus simptomus, cilvēki pie ārsta nevēršas, līdz ar to HOPS bieži netiek laikus diagnosticēta. Jo vēlāk HOPS diagnosticē, jo būtiskāki ir plaušu bojājumi un plaušu funkcijas zudums, kas HOPS gadījumā ir neatgriezenisks. Taču ārstu rīcībā ir vienkārša, bet ļoti informatīva metode – spirometrija, ar kuras palīdzību nosaka plaušu funkciju (cik daudz un cik ātri cilvēks var izelpot gaisu). Spirometrija ļauj agrīni diagnosticēt plaušu funkcijas izmaiņas un diagnosticēt HOPS vēl pirms izteiktu simptomu attīstības. Nepieciešamības gadījumā tiek veiktas papildu asins un/vai krēpu analīzes . Nereti HOPS pacientiem nepieciešams veikt radioloģiskus izmeklējumus, piemēram, rentgenogrāfiju plaušām vai plaušu datortomogrāfiju, lai precizētu plaušu audu strukturālās izmaiņas,diagnosticētu HOPS komplikācijas vai HOPS rezultātā radušās blakusslimības.Tāpat HOPS pacientiem ir vērtīgi veikt sirds funkcionālos izmeklējumus, lai novērtētu HOPS rezultātā iespējami radušos sirds bojājumus.

Ko darīt?

Visiem ir zināms: ja slimība tiek laikus diagnosticēta, arī tās ārstēšana ir vienkāršāka, vieglāka un rezultatīvāka, tādēļ katram smēķētājam profilakses nolūkos vismaz reizi gadā (vai vadoties no simpomiem – biežāk) vajadzētu veikt spirometrijas izmeklējumus. "Tā kā HOPS ir neizārstējama slimība, ir ļoti svarīgi to laikus diagnosticēt, lai pēc iespējas varētu saglabāt pacienta plaušu funkciju un mazināt HOPS attīstību. HOPS progresējot rada izteiktas veselības problēmas, būtiski ierobežojot dzīves kvalitāti un samazinot dzīvildzi", norāda pneimonoloģe Madara Tirzīte. Tāpēc vēlreiz atgādinājums visiem smēķētājiem – atmetiet smēķēšanu un pārbaudiet savu plaušu veselību jau tagad! Savukārt pacientiem, kuriem HOPS jau ir diagnosticēts, būtu regulāri jāseko līdzi savu plaušu veselībai, gan izpildot ārsta dotos norādījumus, no kuriem būtiskākais ir smēķēšanas atmešana, gan arī regulāri veicot nepieciešamās pārbaudes un noteiktās vizītes pie ārsta, neaizmirstot par nepieciešamo medikamentu lietošanu pat tad, kad pacienta pašsajūta ir laba.

HOPS gadījumā parasti ir nepieciešama terapija visa mūža garumā, ko pārtraukt vai mainīt paša inciatīvas dēļ nedrīkst. Ja HOPS pacientiem ir neskaidrības par savu terapijas plānu, nepieciešams šos jautājumus apspriest ar pneimonologu. "Būtiski, lai pacients būtu ieintersēts savā veselībā un tās saglabāšanā, uzsver pneimonoloģe Madara Tirzīte."