Daba palīdz uzvarēt alerģiju

Ilgi gaidītais pavasaris parasti acu priekšā kļūst par pilntiesīgu saimnieku, piepildot mūsu dzīvi ar garšaugu un pērnās zāles smaržu. Arī mežs mostas, dāvājot spilgtas krāsas ar pirmajiem ziediem un zaļumiem. Bet tikmēr daži smagi nopūšas sezonālās kaites priekšnojautās, kas atkārtojas ik gadu vienā un tai pašā pavasara periodā (kaut gan šīs nepatikšanas var uzglūnēt arī vasarā un rudenī). Simptomi ļoti līdzinās vienkāršas saaukstēšanās gadījumiem, taču ir arī dažas atšķirības: pēkšņi parādās spēcīgi, ūdeņaini izdalījumi no deguna: tek caurspīdīgs šķidrums (saaukstēšanās gadījumā izdalījumiem ir strutains raksturs, tie ir dzelteni) * Acis ir apsārtušas, niez un asaro ( saaukstēšanās gadījumos tā ir reta parādība).Nav raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, tomēr reizēm termometra dzīvsudraba stabiņš apstājas pie 37о С atzīmes.

Šie "prieki" ilgst apmēram mēnesi, nereti arī ilgāk. Simptomi ir  maksimāli izteikti pirmajā dienas pusē, sausā, karstā un vējainā laikā. Pēc lietus, mitrā un bezvēja laikā tie vājinās – pastiprinās, izbraucot no pilsētas. Mājās, ja aizvērti logi, pēc dušas kļūt vieglāk. Šo sezonālo kaiti sauc par polinozi (no latīņu pollen – "putekšņi"). Reizēm ir dzirdēti arī tādi nosaukumi kā sienadrudzis, sezonālais rinīts, putekšņu astma u.c. Tātad šobrīd polinoze ir diezgan izplatīta alerģijas slimība.

Polinozes saslimšanu skaits dažās valstīt sasniedz 1,6 līdz 24% no iedzīvotāju skaita,  turklāt ar šo kaiti sirgstošo katru gadu kļūst arvien vairāk. Alerģijas uzplūdus cilvēcei vieni speciālisti saista ar sabiedrības urbanizāciju, cilvēku pārcelšanos uz pilsētām un attālināšanos no dabas, citi ar zinātniski tehnisko progresu un mākslīgiem materiāliem, tādiem kā pesticīdi, antibiotikas, dezinfekcijas līdzekļi utt. 

Polinoze ir ģenētiski iedzimta slimība. Ir zināms, ka alerģija attīstās 50% cilvēku, ja tāda ir viņu abiem vecākiem, 25% – ja ar alerģiju slimo viens no vecākiem. Polinozes attīstību ietekmē ne tikai ģenētiski faktori, bet arī apkārtējā vide, piemēram, augsta alergēnu koncentrācija apkārtējā vidē bērna dzimšanas brīdī un pirmajos dzīves mēnešos. Pirmā polinozes lēkme var pārsteigt jebkurā vecumā, to neietekmē dzimums, rase vai cilvēka sociālais stāvoklis. 

Polinozi izraisa vēja apputeksnējamu augu putekšņi, kas iekļūst organismā ar gaisu. No vairākiem tūkstošiem uz zemeslodes atrodamo augu, tikai 50 producē putekšņus, kas var kļūt par alergēniem. Vidējais ziedputekšņa lielums ir tiki 6–60 mkm. Augi tos izstrādā milzīgos daudzumos. Maksimālā ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir apmēram 2–3 stundas pēc saullēkta. Spilgtas krāsas smaržīgi un kukaiņu  apputeksnējamie augi, reti izraisa alerģiju. 

Ievērojami vairāk no polinozes cieš lielpilsētu iedzīvotāji. Pirms neilga laika zinātniekiem izdevies pierādīt, ka dīzeļdzinēju izmeši, ozons, sēra un slāpekļa oksīdi, krasi pastiprina alerģisko ziedputekšņu iedarbību un negatīvi ietekmē elpceļu gļotādu. Visvairāk slimnieku ir nevis tur, kur ir vairāk ziedputekšņu, bet vietās, kur pat neliela to koncentrācija mijiedarbojas ar gaisa piesārņotājiem, pirmkārt – lielajās pilsētās. 

Modernās alergoloģijas praktiskais un aktuālais uzdevums ir sagatavot imūnsistēmu, lai tā nereaģētu uz apkārtējās vides kairinātājiem. Tas ar laiku ļautu atbrīvoties no slimības. 
Homeopātiskās DHU ražotās zāles "RHINITAL" sagatavo imūnsistēmu, lai tiktos ar alergēnu.