Nemaz ne tik sen — 20. gadsimta sākumā — alerģiskās slimības bija retums. Diemžēl šobrīd situācija ir mainījusies. Tikai Eiropā vien ar alerģijām slimo apmēram 150 miljoni cilvēku. Tiek uzskatīts, ka apmēram 30 procenti eiropiešu cieš no alerģiskajām iesnām (siena drudža), apmēram 20 procenti no tiem slimo ar astmu, bet apmēram 15 procentus nomoka alerģiskas ādas slimības. Sāpīgi ir ne vien tas, ka ļoti bieži šīs slimības sākas jau bērnībā, bet arī tas, ka tās kopā ar bērnu gan aug, gan mainās. No sākuma pārtikas alerģijas dēļ zīdainim parādās izsitumi, vēlāk to sāk mocīt alerģiskas iesnas, kas ar laiku pāraug astmā.

Kā sadzīvot ar vienu no biežāk sastopamajām bērnu alerģijas formām – alerģiskajām iesnām? Rast atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs mamma, kura audzina alerģisku meitiņu. Tieši to vecāku padomi, kuru bērni slimo ar alerģiju, ir vispateicīgākie, jo ir viņu pašu pārbaudīti. Sarunājamies ar sešgadīgās Rūtas mammu Sanitu.  

Pastāstiet par savas meitiņas slimības vēsturi! Kā tā sākās, kā izpaudās?

Alerģija manu meitiņu sāka mocīt agri — no pusotra gada vecuma. Tiesa, Rūtiņa jau zīdaiņa vecumā nevarēja ēst visus ēdienus —novēroju, ka pēc noteiktu ēdienu apēšanas viņai parādījās izsitumi, meitiņa sāka kasīt savu ķermenīti. Vēlāk noskaidroju, ka izsitumi parādījās, kad mazulīte ēda olas, zivis, zemenes vai tomātus. Meitiņai augot, izsitumi it kā samazinājās, tomēr sāku novērot, ka viņa bieži elpo caur mutīti, jo deguntiņš ir aizlikts. Visbeidzot uzzinājām, ka slimojam ar alerģiskām iesnām (rinītu). 

Kā alerģija izmainīja ierasto Rūtiņas dienas kārtību, dzīves kvalitāti?

Saprotams, ka vienmēr tekošs deguns, it īpaši mazam bērnam, kurš ne vienmēr spēja to noslaucīt, radīja lielu diskomfortu. Deguna ādiņa bieži bija noberzta, arī nakts miegs tika traucēts, jo bija grūti elpot. Tāpēc, ka meitiņa naktī neizgulējās, dienā viņa bija pūcīga, negribēja rotaļāties un vispār ar kaut ko nodarboties. Ļoti bieži nevarējām apmeklēt dārziņu. Ne velti tiek teikts, ka alerģisko slimību ietekme uz dzīves kvalitāti ir tikpat nozīmīga, kā tā saucamo smago slimību, piemēram, cukura diabēta, gadījumos. Arī manai meitiņai alerģisko iesnu dēļ nācās daudz ciest.

Zinātnieki ir konstatējuši, ka 40 procentiem no bērniem, kas slimo ar alerģiju, pasliktinās rezultāti mācībās, bet, ja vienlaikus tiek lietoti arī nomierinoši līdzekļi, šis skaitlis pieaug līdz 70 procentiem. Tas ir saprotams, jo alerģija traucē miegu, tādēļ dienā bērns ir izklaidīgs, viņa noskaņojums svārstās, un tas, bez šaubām, traucē koncentrēties, izpildīt uzdevumus dārziņā. Meitiņa nevēlējās piedalīties nekādos dārziņā rīkotajos pasākumos. Bērna slimības dēļ bieži darbā nevarēju ierasties arī e

Kad pirmo reizi vērsāties pie mediķiem, ko viņi diagnosticēja? 

Kā zināms, alerģiskās slimības visai bieži tiek diagnosticētas novēloti. Mūsu gadījums nebija nekāds izņēmums. No sākuma domājām, ka meitiņai ir iesnas un viņa šķauda tādēļ, ka pastāvīgi saaukstējas. Vēlāk sākām meklēt alergēnu.Kad Rūtiņai bija 4 gadiņi, ārstei radās aizdomas par alerģiju pret mājas putekļu ērcītēm. Tomēr, veicot izmeklējumus, tika konstatēta alerģija pret ziedputekšņiem. 

Kā ārstējāties? 

Mēs visi zinām, ka galvenais nosacījums alerģisko slimību ārstēšanā ir alergēna likvidēšana. Tomēr gadījumos, ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, šis padoms ir grūti īstenojams. Mēs, protams, centāmies neiet ārā saulainā vējainā dienā. Vienlaikus lietojām pretalerģijas zāles. Kamēr meitiņa tās dzēra, simptomi it kā kļuva vieglāki. Tomēr, tiklīdz zāles pārstāja dzert, viss atkal atgriezās. Nonācām tādā kā apburtajā lokā. Es nevēlējos, lai Rūtiņa nepārtraukti lietotu zāles, jo man bija aizdomas, ka manas draudzenes meitiņai šīs zāles varēja veicināt astmas attīstību.

Tad kā jūs ārstējaties pašlaik?  

Meklējot izeju, vērsāmies pie citas ārstes, kura tad piedāvāja specifisko alergēnu imūnterapiju, kas pakāpeniski maina organisma imūnsistēmas atbildi uz alergēnu. Ārstēšana ir ļoti ērta, jo nav jādodas uz slimnīcu. Ārstēšanas process notiek mājās.

Specifiskā alergēnu zemmēles imūnterapija ir alergēnu šķīdums vai tabletes. Pārsteidza pati ārstēšanas būtība, jo zāles tiek izgatavotas no tiem pašiem alergēniem, kuri izraisa alerģiju, t.i., tās satur tos pašus ziedputekšņus, mājas putekļu ērču, kaķu, suņu blaugznas u.c. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, alergēns tiek attīrīts, precīzi aprēķināts tā daudzums, stiprums.Rūtiņa no sākuma saņēma mazas alergēnu devas, vēlāk tās pamazām palielinājās, kamēr organisms pierada pie alergēna un imūnsistēma pārstāja uz to reaģēt kā uz ienaidnieku. Saprotu, ka tieši tā tiek uzvarēts slimības iemesls.

Kādu iedarbību sajutāt? Vai mainījās meitiņas dzīves kvalitāte? 

Vēlos pateikt, ka iedarbību nesajutām uzreiz, bet pamazām: samazinājās izsitumi, norima alerģisko iesnu simptomi. Es priecājos, ka meitene naktīs mierīgi guļ. Meitiņa arī dienā ir kļuvusi možāka, labprāt piedalās rotaļās, mācās jaunus uzdevumus. Iepriecināja arī ārstes teiktais, ka šīs imūnterapijas efekts saglabājas ilgi, bet atsevišķiem pacientiem — patvisu mūžu arī tad, ja zāles pārstāj lietot. 

Vairāk informācijas par alerģijas ārstēšanu ar imūnterapiju un konsultējošajiem ārstiem atradīsiet šeit: www.zied.lv