Septiņi mīti par pasīvo smēķēšanu
Ikdienā mēs sastopamies ar visdažādākajiem mītiem un stereotipiem, kas radušies gan informācijas trūkuma dēļ, gan tādēļ, ka draugi un paziņas mums ir pastāstījuši par savu pieredzi, ko mēs bieži vien mēdzam pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Arī diskusijas par pasīvo smēķēšanu nav izņēmums. Vai esi kādreiz dzirdējis kādu no šiem apgalvojumiem un vai zini, kā ir patiesībā?
"Neredzu dūmus, tātad to nav"
Tev noteikti ir gadījies just cigarešu dūmu smaku, neredzot pašu smēķētāju, piemēram, esot uz ielas, atrodoties savā dzīvoklī vai mājas pagalmā. Kā izrādās, aizdedzinot cigareti, pats smēķētājs ieelpo tikai 15% dūmu, pārējie 85% kļūst par vides tabakas dūmiem. Tāpat kā gaisa piesārņojums, arī tabakas dūmi ne vienmēr ir redzami, taču telpās tie saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam.
"Dūmi kaitē otram cilvēkam tikai tad, ja tiek ievilkti vai iepūsti tieši elpceļos"
Arī dūmi, kas ir sajaukušies ar gaisu, ir kaitīgi. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. Tādēļ, ja izvēlies smēķēt dzīvoklī vai mājā, piemēram, pie tvaika nosūcēja, atceries, ka no šiem dūmiem nav iespējams pilnībā izvairīties un tos tāpat nāksies ieelpot gan pašam smēķētājam, gan pārējiem ģimenes locekļiem.
"Viskaitīgākie ir smēķētāja izelpotie cigarešu dūmi"
Ir trīs veidu tabakas dūmi – tie, ko ieelpo pats smēķētājs; dūmi, ko smēķētājs izelpo un dūmi, kas izdalās no degošas cigaretes vai kāda cita tabakas izstrādājuma. Pretēji pieņēmumam, ka smēķētāja izelpotie dūmi ir kaitīgāki, pētījumi ir pierādījuši, ka viskaitīgākie ir tieši degošas cigaretes izdalītie dūmi. Šie dūmi satur daudz vairāk toksisko un kancerogēno vielu.
"Pasīvā smēķēšana ir kaitīga vienīgi tiem cilvēkiem, kuri cieš no astmas un citām elpceļu slimībām"
Lai arī astma pamatā ir iedzimta, tā var attīstīties arī apkārtējās vides faktoru ietekmē. Tabakas dūmi var izraisīt astmu un citas slimības arī veseliem cilvēkiem. Savukārt ikviens astmas slimnieks ir jutīgs pret sadzīves kairinātājiem, arī cigarešu dūmiem, kas var pastiprināt astmas simptomus, izraisot saasinājumus un pat lēkmes.
"Bērniem netiek nodarīts kaitējums, ja vecāki mājās uzsmēķē reizi pa reizei"
Pētījumi rāda, ka viena gada laikā mājās smēķējošu vecāku bērni uzņem tik lielu nikotīna devu, kas būtu pielīdzināma 60-150 izsmēķētām cigaretēm. Ikvienas vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņas kaitē bērna veselībai, izraisot dažādas saslimšanas – bronhītu, astmas pastiprināšanos.
"Smēķētājs, atgriežoties no smēķēšanas, nevar kaitēt nesmēķētājam"
Bieži vien šķiet – iziešu ārā uzpīpēt, ienākot atpakaļ telpās nomazgāšu rokas, pakošļāšu košļājamo gumiju un viss ir kārtībā – rokas tīras un elpa svaiga! Taču tā tas nebūt nav. Pēc smēķēšanas vēl 3-8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt nesmēķētājam, kuri atrodas ar smēķētāju vienās telpās.
"Smēķēšana iekštelpās nekaitē, ja netiek smēķēts otra cilvēka tiešā klātbūtnē"
Ilgu laiku nebija zināms, ka cigarešu sastāvā ir ļoti agresīvas, sīkas putekļu daļiņas, kas atrodas ne tikai gaisā, bet arī lielā daudzumā mājas putekļu, uz virsmām un mēbelēs. Pie katras kustības mēs šos putekļus atkal saceļam gaisā un ieelpojam. Tādēļ nākamreiz, kad gribēsi uzsmēķēt iekštelpās vai redzēsi kādu radinieku vai draugu to darām, lūdz viņu to darīt ārā.
