Kļūdas astmas ārstēšanā
Ar astmu Latvijā cilvēki slimo arvien biežāk, taču mediķi ceļ trauksmi – līdz pat 90% bronhiālās astmas pacientu neprot pilnībā pareizi lietot inhalatorus, lai sekmīgu ārstētu slimību. Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras speciāliste plaušu slimībās un alergoloģijā Ineta Grīsle atgādina, kāda ir pareiza inhalatora lietošanas tehnika, kādas kļūdas nedrīkst pieļaut un kas jādara neskaidrību gadījumā.
20-75% lieto nepareizi
Vairāk nekā 90% bronhiālās astmas pacientu ārstēšana mūsdienās tiek nodrošināta ar inhalatoriem. Ar to palīdzību medikaments plaušās nonāk ātri, tā iedarbība ir efektīva, turklāt zāļu deva, kas nonāk organismā, ir 10-50 reižu mazāka nekā lietojot zāles tablešu formā.
Taču bieži vien nepareiza inhalācijas tehnika cilvēku pieviļ, un astmas slimnieks ar terapiju ir neapmierināts, jo cerētie veselības uzlabojumi izpaliek. Tomēr mediķus vien vainot nav pamata. Kaut gan ārsti ir gatavi skaidrot un savus pacientus apmācīt, vismaz 20 līdz 75% slimnieku visā pasaulē inhalācijas veic nepareizi, bet līdz 90% to dara vismaz daļēji nepareizi. Iemesli ir dažādi – slinkums iedziļināties inhalācijas tehnikas niansēs, aizmāršība, aizspriedumi pret zāļu lietošanu u.c.
Ir dažādi inhalatoru veidi
Pulvertipa– zāļu devu veido cietas, smalkas medikamenta daļiņas;
Aerosola – katrs zāļu pūtiens satur precīzu medikamenta devu. Dozētais inhalators sastāv no flakoniņa un plastmasas iemutņa;
Miglotāji – Latvijā tos lieto galvenokārt slimnīcas apstākļos. Tās ir speciālas ierīces, kuras darbojas ar ultraskaņas vai kompresijas principu, tāpēc nav nepieciešama īpaša ieelpas tehnika. Izmantojot iemutni vai masku, slimnieks turpina elpot ierastajā ritmā, inhalējot zāles 5–10 minūšu laikā.
Grūtākais – saskaņot iepūšanu ar ieelpu
Jebkura inhalācija vispirms nonāk mutē, un tieši aerosola iepūšana un šī brīža saskaņošana ar ieelpu daudziem pacientiem ir vissarežģītākā. Diemžēl šo prasmi neizdodas apgūt vidēji katram piektajam pacientam arī pēc speciālas apmācības. Darot to nepareizi, elpceļos nonāk mazāks medikamenta daudzums, ārstnieciskais efekts netiek panākts, un inhalāciju biežums pieaug.
Biežākās kļūdas, ko astmas slimnieki pieļauj, lietojot inhalatorus:
• Inhalatora nospiešana pirms ieelpas sākuma;
• Inhalatora nospiešana ieelpas beigās;
• Ieelpas turpināšana caur degunu pēc inhalatora nospiešanas;
• Sekla vai pārtraukta ieelpa pēc inhalatora nospiešanas;
• Pārāk sekla ieelpa;
• Vairākkārtēja inhalatora nospiešana vienas ieelpas laikā;
• Nepietiekami ilga elpas aizture ieelpā.
Lai aerosola pūtiena deva nokļūtu tur, kur paredzēts – bronhos un bronhiolās, ir radītas inhalatoriem atbilstošas krājtelpas. Tas nozīmē, ka medikamenta aerosols vispirms tiek izsmidzināts noslēgtā telpā, no kuras to lēni un dziļi ieelpo. Šajā gadījumā nav nepieciešama ieelpu saskaņot ar aerosola nospiešanas brīdi. Sevišķi noderīgas krājtelpas ir maziem bērniem vai veciem cilvēkiem, kā arī akūtu lēkmju gadījumā.
Atceries!
• Pārrunā ar savu ārstu un/vai farmaceitu pareizu zāļu lietošanu katrā tikšanās reizē;
• Neizmet zāļu lietošanas instrukciju, kas atrodas inhalatora kastītē;
• Regulāri lieto astmas kontroles testu (www.astmatest.lv), lai novērtētu slimības gaitu un steidzami dodies pie ārsta, ja punktu skaits, kas norāda uz astmas kontroli, krītas.
• Hormonu terapiju lieto ļoti pārdomāti un precīzi, jo nepareiza tās lietošana var radīt nevēlamus blakusefektus;
• Jebkura veida aerosola inhalācija atsevišķos gadījumos var izsaukt klepu vai bronhu spazmas, īpaši astmas uzliesmojuma gadījumā, kad elpceļi ir jutīgāki;
• Tā kā astmas uzliesmojumu visbiežāk izsauc akūta elpceļu vīrusu infekcija, jutīgāki varētu būt arī augšējie elpceļi – rīkle un balsene. Šādā gadījumā nepieciešama speciālista konsultācija;
• Pēc aerosola lietošanas jāizskalo mute, jo hormoni nosēžas arī uz mutes dobuma gļotādas un no tās uzsūcas organismā.
