Lai arī par putekšņu alerģiju vairāk tiek runāts pavasara sākumā, diemžēl tās aktivitātes sezona turpinās līdz pat septembrim, vasarā īpaši aktualizējoties alerģijām no pļavas zālēm un nezālēm. Kā atpazīt alerģiju, nesajaukt to ar saaukstēšanos un sevi pasargāt?

Lai arī astma mūsdienās ir ļoti zināma slimība, daudziem cilvēkiem tā tomēr nav diagnosticēta un netiek ārstēta, tādējādi būtiski pasliktinot viņu dzīves kvalitāti. Pasaules astmas dienā 7. maijā ārsti pneimonologi un Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus pievērst vairāk uzmanības savai elpceļu veselībai un aizdomu vai noteiktu simptomu gadījumā noteikti doties pie ārsta.

Pavasarī mostas daba, un arī mūs pārņem enerģija un saules siltuma radītais dzīvesprieks, taču sākas arī sezonālās alerģijas laiks. Ņemot vērā to, ka organisma alerģiskā reakcija var beigties pat ar anafilaktisko šoku, nav ieteicams bez ievērības atstāt pat mazāko alerģiju. Kādi ir izplatītākie alerģiju cēloņi, kā no tām izvairīties un ārstēt, konsultē farmaceite.

24. martā visā pasaulē tika atzīmēta Tuberkulozes diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību slimībai, kas ir ārstējama, tomēr ik gadu atņem dzīvību diviem miljoniem cilvēku. Pasaules Veselības Organizācijas dati liecina, ka tuberkuloze ir viens no desmit galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.

Alerģiskiem cilvēkiem guļamistaba ir viena no problemātiskākajām telpām mājoklī, jo tur ir daudz tekstilizstrādājumu, kuros var mājot putekļu ērcītes – biežākais alerģiju cēlonis, saka alergoloģe Mārīte Poga. Aptaujā* noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem vairāk jārūpējas par savu guļamistabu, jo puse aptaujāto lieto spilvenus, kas ir vecāki par četriem gadiem, bet katram desmitajam matracis kalpo vairāk nekā 10 gadus.

Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji. 

Mitrie un vēsie laika apstākļi ziemas sezonā ik gadu veicina saslimstību ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripu. Arī šī ziema nav izņēmums. Lai arī rudenī slimošana sākās salīdzinoši vēlāk nekā gadu iepriekš, šobrīd gripa un dažādas elpceļu infekcijas tikai pieņemas spēkā.

Slēpošana ir viens no nedaudzajiem iemesliem, kāpēc cilvēki gaida ziemu – tā ne tikai aizstāj ziemā tik nepietiekamās fiziskās aktivitātes, bet arī sagādā lielisku atpūtu un izklaidi. Daudzi labprāt izmanto ziemas atvaļinājumu, lai dotos uz kādu no kalnu slēpošanas kūrortiem un ļautos ziemas priekiem. Bet ko darīt, ja jau pirmajā ceļojuma dienā lauž kaulus un sāp galva?

Ziemā elpceļi kļūst daudz jutīgāki, tādēļ ar klepu sastopas teju ikviens no mums. Taču tas nenozīmē, ka klepu drīkstam atstāt bez ievērības. Kāpēc rodas klepus, kā to ārstēt un kādām pazīmēm pievērst īpašu vērību.

Gripas vīruss, šķiet, ir viens no nopietnākajiem veselības pārbaudījumiem, ar kuru ik ziemu Latvijā saskaras liels skaits dažāda vecuma cilvēku. Kā sevi maksimāli pasargāt no šī vīrusa, kādi simptomi liecina par to, ka jāmeklē ārsta palīdzība, un kā ārstēties gripas gadījumā, padomus sniedz farmaceits.