COVID-19 – prognozes rudenim

Infekcijas slimību eksperti brīdina par iespējamu koronavīrusa COVID-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu tieši saistībā ar aukstāka laika iestāšanos – jau ilgāku laiku prognozēto "otro vilni". Covid-19 gadījumu pieaugums rudenī nebūtu nekas pārsteidzošs, jo jau kopš pandēmijas sākuma par šādu iespējamību tiek runāts, ņemot vērā citu elpošanas ceļu vīrusu izplatības modeļus.

Daļēji šī otrā viļņa laiks joprojām ir neprognozējams, jo COVID-19 vēl nav uzskatāms par sezonālu vīrusu. Sezonālie vīrusi, piemēram, tie, kas izraisa gripu, un koronavīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, ir ārkārtīgi "precīzi", un parasti tie uzliesmo rudenī pāris nedēļas pēc tam, kad bērni atgriežas skolā, norāda imunologi un elpošanas vīrusu eksperti.

Ilgtermiņa un īstermiņa prognožu veikšana

Visā pasaulē epidemiologi veic īstermiņa un ilgtermiņa prognozes, lai sagatavotos un potenciāli mazinātu COVID-19 izraisošā vīrusa SARS-CoV-2 izplatību un ietekmi. Lai gan šīs prognozes un periodi atšķiras, eksperti ir vienisprātis par divām lietām: COVID-19 ir šeit uz palikšanu, un nākotne ir atkarīga no daudziem nezināmajiem, tai skaitā no tā, vai cilvēkiem rodas ilgstoša imunitāte pret vīrusu, vai sezonalitāte ietekmē tā izplatīšanos, un – iespējams, vissvarīgākais – valdību un indivīdu izdarītās izvēles.

Nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, kā tiks kontrolēta un regulēta socializēšanās un kādas profilaktiskas darbības tiks veiktas vīrusa izplatības ierobežošanai. Uz šo brīdi apstiprināto COVID-19 inficēšanās gadījumu skaits visā pasaulē ir pārsniedzis 29 miljonus, kā arī izraisījis apmēram 924 000 nāves gadījumu. Pēdējās nedēļās strauji pieaudzis to Eiropas valstu saraksts, kas iekļautas Covid-19 izplatības augsta riska zonās, un noteikta arī obligāta 14 dienu karantīnas ievērošana, atgriežoties no mūsu kaimiņvalsts Igaunijas.

Kas sagaidāms tuvākajā nākotnē?

Pandēmijas izplatības scenārijs visās pasaules vietās nebūt nav vienāds. Tādas valstis kā Ķīna, Jaunzēlande, Ruanda ir panākušas zemu inficēšanās gadījumu skaitu – pēc robežu slēgšanas – un atvieglo ierobežojumus, tai pašā laikā sekojot līdzi jauniem uzliesmojumiem. Citur, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Brazīlijā, jaunu inficēšanās gadījumu skaits strauji pieaudzis pēc tam, kad valdības no jauna atvērušas robežas vai arī nemaz tās netika slēgušas.

Ir skaidrs, ka vasara vīrusu nav apturējusi, tomēr siltais laiks var atvieglot tā ierobežošanu mērenās klimata joslas reģionos. Teritorijās, kur 2020. gada otrajā pusē laiks kļūs vēsāks, pēc ekspertu domām, iespējams, pieaugs arī inficēšanās gadījumu skaits. Vēsākā laikā cilvēki biežāk uzturas telpās, kur pastāv lielāks risks inficēties ar vīrusu, kas var tikt pārnests ar gaisa pilienu starpniecību. Dažādas zinātnieku veiktas simulācijas rāda, ka sezonālās atšķirības var ietekmēt vīrusa izplatību, un attiecīgi Ziemeļu puslodē vīrusa ierobežošanu rudenī un ziemā var padarīt grūtāku.

Pozitīvais aspekts ir tāds, ka tādas personiskās uzvedības izmaiņas kā, piemēram, roku mazgāšana un dezinficēšana un masku nēsāšana, turpinās arī pēc dažādu ierobežojumu atcelšanas, tādējādi palīdzot apturēt infekcijas uzliesmojumus.