Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. 

Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā.

Rudens priekšvēstneši ir ne tikai zeltaino lapu paklājs zem kājām un bagātīga dārzeņu un augļu raža, bet arī tipiskākā šī gadalaika veselības liksta – iesnas. Diemžēl, iestājoties vēsākam un mainīgākam laikam, tās piemeklē gandrīz katru no mums. Par to, kā tās ārstēt un rūpēties par savu deguna veselību rudenīgajā laikā, stāsta farmaceite.

Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju mēdz doties uz darbu arī tad, ja veselības problēmu dēļ būtu ieteicams palikt mājās, liecina "Veselības indeksa" dati. Katrs trešais (31%) atzīst, ka bieži dodas uz darbu situācijās, kad labāk būtu palikt mājās un veseļoties, piemēram, ja ir spēcīga saaukstēšanās, paaugstināta temperatūra vai ļoti slikta pašsajūta, bet 39% atzinuši, ka šādi mēdz rīkoties, taču reti. 

Lai arī par putekšņu alerģiju vairāk tiek runāts pavasara sākumā, diemžēl tās aktivitātes sezona turpinās līdz pat septembrim, vasarā īpaši aktualizējoties alerģijām no pļavas zālēm un nezālēm. Kā atpazīt alerģiju, nesajaukt to ar saaukstēšanos un sevi pasargāt?

Lai arī astma mūsdienās ir ļoti zināma slimība, daudziem cilvēkiem tā tomēr nav diagnosticēta un netiek ārstēta, tādējādi būtiski pasliktinot viņu dzīves kvalitāti. Pasaules astmas dienā 7. maijā ārsti pneimonologi un Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Latvijas iedzīvotājus pievērst vairāk uzmanības savai elpceļu veselībai un aizdomu vai noteiktu simptomu gadījumā noteikti doties pie ārsta.

Pavasarī mostas daba, un arī mūs pārņem enerģija un saules siltuma radītais dzīvesprieks, taču sākas arī sezonālās alerģijas laiks. Ņemot vērā to, ka organisma alerģiskā reakcija var beigties pat ar anafilaktisko šoku, nav ieteicams bez ievērības atstāt pat mazāko alerģiju. Kādi ir izplatītākie alerģiju cēloņi, kā no tām izvairīties un ārstēt, konsultē farmaceite.

24. martā visā pasaulē tika atzīmēta Tuberkulozes diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību slimībai, kas ir ārstējama, tomēr ik gadu atņem dzīvību diviem miljoniem cilvēku. Pasaules Veselības Organizācijas dati liecina, ka tuberkuloze ir viens no desmit galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē.

Alerģiskiem cilvēkiem guļamistaba ir viena no problemātiskākajām telpām mājoklī, jo tur ir daudz tekstilizstrādājumu, kuros var mājot putekļu ērcītes – biežākais alerģiju cēlonis, saka alergoloģe Mārīte Poga. Aptaujā* noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotājiem vairāk jārūpējas par savu guļamistabu, jo puse aptaujāto lieto spilvenus, kas ir vecāki par četriem gadiem, bet katram desmitajam matracis kalpo vairāk nekā 10 gadus.

Tuvojoties pavasarim, par kuru vēsta zemes smarža un siltāki vēji, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot un nopurināt ziemas nogulsnes. Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk – plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji.