Paragripa attiecas uz vīrusu grupu, kurā ir pieci vīrusu tipi, un katrs no tiem izraisa atšķirīgus simptomus; paragripa ir tipiska gaisa pilienu infekcija. Vīrusi cirkulē visu gadu, tomēr visbiežāk uzliesmojumi notiek vēlos rudeņos un agros pavasaros. Paragripas simptomi ir līdzīgi saaukstēšanās simptomiem un vieglās formās vīrusi bieži tiek nepareizi diagnosticēti.

"Mūsdienu pētījumos zinātniski pamatota ir daudzu ārstniecības augu izmantošana. Gan uztura bagātināšanai, garšas dažādošanai, skaistumkopšanai, gan veselības stiprināšanai," stāstījumu par veselībai noderīgo Islandes cetrāriju jeb Islandes ķērpi uzsākot,  teic bioloģijas zinātņu doktors.

Aspergiloze ir sēnītes ierosināta infekcija; infekcijas izraisītās slimības parasti ietekmē elpošanas sistēmu, taču to pazīmes un smaguma pakāpe mēdz atšķirties. Pelējuma sēnīte var būt sastopama gan iekštelpās, gan ārpus tām, un, lai arī lielākā daļa no tās paveidiem nav kaitīgi, daži var izraisīt nopietnas slimības, kas jo sevišķi bīstamas ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, plaušu slimību vai astmu.

Tagad ziemā bieži sastopamās kakla sāpes ir viena no pirmajām saslimšanas pazīmēm. Ja tām laikus pievērš uzmanību un sāk pareizi ārstēt, atveseļoties izdosies ātrāk, turklāt tas prasīs mazāk finansiālu līdzekļu. Stāsta farmaceite.

Gripa un COVID-19 ir lipīgas elpceļu slimības, taču tās izraisa dažādi vīrusi. COVID-19 izraisa inficēšanās ar jaunu koronavīrusu (sauktu par SARS-CoV-2), bet gripu – inficēšanās ar gripas vīrusiem. Šīm slimībām ir daži kopīgi simptomi, tomēr to ietekme uz cilvēka organismu ir atšķirīga.

Ūdenī šķīdināmie pretsaaukstēšanās pulveri ir kā trieciens saaukstēšanās simptomiem – apgrūtinātai elpošanai caur degunu, kakla sāpēm, galvassāpēm un nogurumam. Tie ir bezrecepšu medikamenti, taču – kādos gadījumos tos drīkst lietot, kādi ir lietošanas ieteikumi un no kā būtu jāuzmanās, skaidro farmaceite.

Koronavīrusa pandēmija neatceļ sezonālās slimības – gripas vīruss un rinovīrusi ir gatavi veikt savu ļauno darbu! Iespējams, ka ierobežojošie pasākumi kavēs to izplatību, taču paļauties uz to vien nevaram. Tādēļ svarīga informācija jau pirmo slimības simptomu atpazīšanai. 

Vai krākšana ir dabīga un veselīga parādība? Vai arī tā norāda uz kādām veselības problēmām? Kādi ir krākšanas iemesli, riski un iespējamie risinājumi, stāsta anesteziologs-reanimatologs un farmaceite.

Kā jau rudenim raksturīgi, laikapstākļi šobrīd ir vēsi un mitri, līdz ar to organisma aizsargspējas kļūst vājākas, un tas ir uzņēmīgāks pret dažādām saslimšanām, piemēram, saaukstēšanos un elpceļu infekcijām. Viens no līdzekļiem, kas tieši iedarbojas uz elpceļu gļotādu un var palīdzēt saslimšanu gadījumā, ir inhalācija. 

"Kā rudens, tā atkal iesnas!" – šādi gribas iesaukties, kad rudens nācis ne vien ar lapu dzeltēšanu, bet arī ar drēgniem un mitriem laikapstākļiem, kuru dēļ ātri vien iespējams tikt pie iesnām. Iesnas jāārstē septiņas līdz 10 dienas, bet ja tas netiek darīts, ieilgušas iesnas var radīt virkni citu saslimšanu. Kā pareizi ārstēt iesnas un kā rūpēties par sava deguna veselību rudenīgā laikā, skaidro farmaceite.