Cilvēki mēdz būt vai nu pārāk atbildīgi pret uzticētajiem pienākumiem, vai nevērīgi pret savu veselību – un ļoti bieži dodas uz darbu arī slimi. Kā liecina pētījuma dati, 70% Latvijas strādājošo iedzīvotāju uz darbu dodas arī tad, kad veselības stāvokļa dēļ būtu ieteicams palikt mājās, no tiem 31% atzīst, ka tā mēdz rīkoties bieži, bet 39% – reti.

Nesenie ar elektronisko cigarešu lietošanu saistītie pēkšņie nāves gadījumi ASV radījuši pamatīgu trauksmi un diskusijas par stingrāku regulējumu ne vien aiz okeāna, bet arī citur pasaulē. Tomēr jāsaka, ka Eiropas valstīs jau tagad spēkā esošie elektronisko cigarešu ražošanas, izplatīšanas un lietošanas noteikumi ir daudz nopietnāki un detalizētāki nekā ASV.

Ziemā sāpošs kakls ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc aptiekā tiek pirktas bezrecepšu zāles un kāpēc pacienti apmeklē ģimenes ārstu un otolaringologu. Lai gan rīkles gļotādas bojājumus var radīt arī, piemēram, kuņģa skābes atvilnis, tomēr galvenie vaininieki ir un paliek vīrusi vai baktērijas, kas iemitinājušies rīkles gļotādā un kam dažkārt nav nekāda sakara ar gadalaiku. 

Rudens un ziema ir brīdis, kad pieaug elpceļu saslimšanas gadījumu skaits, un viens no būtiskiem faktoriem, kas to ietekmē, ir sauss un piesārņots gaiss. Iespējams, to neapzināmies, bet mums ir daudz iespēju šos riskus samazināt vai pat pilnībā novērst.

Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. 

Elpošana ir viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido pilnīgi visas cilvēka funkcijas, nodrošinot skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos. Tomēr jāņem vērā, ka pilnvērtīgu plaušu darbību un elpošanu ietekmē tādi riska faktori kā smēķēšana un gaisa piesārņojums, kas var izraisīt astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). 

Lai gan šķaudīšana ir dabiska organisma izpausme, tā tomēr nav tik nevainīga, kā varētu šķist. Viens šķaudiens var saturēt ap 100 tūkstošiem kaitīgu baktēriju, kas strauji izplatās gaisā, bieži kļūstot par dažādu saslimšanu izraisītāju. Tāpēc – īpaši gada vēsajā sezonā – ir svarīgi būt piesardzīgam un, ja pašam gadījies apslimt, parūpēties par to, lai vīruss neizplatītos tālāk citiem. 

Saaukstēšanās mānīgajos un mainīgajos rudens mēnešos nav nekas neparasts. Tomēr, ja puncī aug un attīstās mazulis, tad pat iesnas, klepus, kakla sāpes un citi simptomi prasa papildu uzmanību. Par to, kā ārstēties topošajām māmiņām, konsultē ģimenes ārste.

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. 

Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā.