"Kā rudens, tā atkal iesnas!" – šādi gribas iesaukties, kad rudens nācis ne vien ar lapu dzeltēšanu, bet arī ar drēgniem un mitriem laikapstākļiem, kuru dēļ ātri vien iespējams tikt pie iesnām. Iesnas jāārstē septiņas līdz 10 dienas, bet ja tas netiek darīts, ieilgušas iesnas var radīt virkni citu saslimšanu. Kā pareizi ārstēt iesnas un kā rūpēties par sava deguna veselību rudenīgā laikā, skaidro farmaceite.

Ierīvēšanās ar spirtu, kāju karsēšana un sīpola ēšana – tās ir tikai dažas, lielākoties no iepriekšējām paaudzēm pārņemtas metodes, kuras pielieto ģimenēs gadījumos, kad ir saaukstēšanās un temperatūra. Farmaceite norāda, ka slimošanas sākumposmā laikus sākta ārstēšanās ar tautas līdzekļiem var slimību padarīt vieglāku, taču ne pilnībā izārstēt. 

Infekcijas slimību eksperti brīdina par iespējamu koronavīrusa COVID-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu tieši saistībā ar aukstāka laika iestāšanos – jau ilgāku laiku prognozēto "otro vilni". Covid-19 gadījumu pieaugums rudenī nebūtu nekas pārsteidzošs, jo jau kopš pandēmijas sākuma par šādu iespējamību tiek runāts, ņemot vērā citu elpošanas ceļu vīrusu izplatības modeļus.

Cistiskā fibroze ir iedzimta ģenētiska slimība, kas nodara nopietnus bojājumus plaušām, gremošanas sistēmai un citiem ķermeņa orgāniem. Tiek uzskatīts, ka katrs 25. mūsu pasaules iedzīvotājs ir šīs slimības gēna nēsātājs, turklāt no tās bieži cieš veseli cilvēki, kuri paši to pat neapzinās. 

Par emfizēmu dēvē stāvokli, kad kādā orgānā uzkrājas pārmērīgs gaisa daudzums. Plaušu emfizēmas gadījumā sašaurinās elpceļi, mazinās plaušu un elpceļu sieniņu elastība un tādēļ tiek apgrūtināta pilnvērtīga izelpa. Neizelpotais gaiss uzkrājas alveolās, būtiski samazinot elpošanas virsmu un plaušu tilpumu. 

Sāpes kaklā, iesnas un savilkta spranda – vasarā šīs ir tipiskas problēmas, ar ko nākas sastapties pārlieku kraso temperatūras svārstību dēļ, kas rodas, ja no saules sasildīta gaisa nokļūstam kondicioniera atdzesētā birojā, veikalā vai transportlīdzeklī. Kondicionieris pats par sevi nav bīstams, taču ir pāris priekšnoteikumi, kas jāņem vērā, lai neradītu kaitējumu savai veselībai.

Mūsdienās alerģiju skaits nepalielinās, taču to izraisītie simptomi kļūst arvien smagāki. Šobrīd ļoti daudzi cilvēki uzturas iekštelpās, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kāda ir iekštelpu gaisa kvalitāte un kā tas var ietekmēt mūsu veselību. Kas ir alerģija, kādi ir alerģiju izpausmes veidi un kādus profilakses pasākumus ieteicams veikt, lai sevi pasargātu, stāsta alergoloģe.

Pavasaris ir mānīgs – pēc saulainām un siltām marta beigām un aprīļa sākuma, pēdējās nedēļās gaisa temperatūra Latvijā ievērojami pazeminājusies. Sinoptiķi arī aprīļa nogalē prognozē aukstuma rekordus*. Līdz ar aukstajiem pavasara vējiem un gaisa temperatūras krasu mainību, Latvijā iedzīvotājiem atkal aktuāla saaukstēšanās.

Ir cilvēki, kas pavasara ierašanos itin nemaz negaida, jo tad viņiem sākas putekšņu alerģija jeb polinoze. Kā to atšķirt no saaukstēšanās un kādas ir ārstēšanas iespējas? Stāsta alergoloģe-pneimonoloģe un farmaceite.

Dzīves laikā mēs katrs atkārtoti mēdzam slimot ar augšējo elpceļu infekcijas slimībām, kam raksturīgs deguna aizlikums un/vai tecēšana, šķaudīšana, nomāktība un samazinātas darba spējas. Iesnas ilgst aptuveni septiņas līdz 10 dienas un pēc tam pāriet, izzūdot vīrusa infekcijas ierosinātajiem simptomiem un uzlabojoties pašsajūtai.