Ir cilvēki, kas pavasara ierašanos itin nemaz negaida, jo tad viņiem sākas putekšņu alerģija jeb polinoze. Kā to atšķirt no saaukstēšanās un kādas ir ārstēšanas iespējas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe un pneimonoloģe Ieva Cīrule un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Trīs viļņi

Kā stāsta alergoloģe, pirmais polinozes vilnis šogad sākās jau janvārī un februārī, kad ziedēja lazdas un alkšņi, un tas turpinās arī aprīlī un maijā, kad zied bērzi. Otrais polinozes vilnis parasti ir jūnijā un jūlijā, kad zied graudzāles, bet trešais vilnis – augustā, kad ir nezāļu ziedēšanas laiks. No tām visalerģiskākie putekšņi ir vērmelēm, vībotnēm un balandām.

Jutība pret putekšņiem var būt dažāda – vienam tā izraisa alerģiskas iesnas un acu asarošanu tikai agrā pavasarī vai vasaras vidū, kad zied konkrētais alergēns, bet citam jāšķauda visu ziedēšanas laiku no februāra līdz pat septembrim, jo alerģiju rada visu augu grupu putekšņi.

"Polinozes simptomu spilgtums atkarīgs arī no laikapstākļiem un vēja virziena. Piemēram, apkārt nekas īsti vēl nezied, bet putekšņi gaisā jau lidinās, jo tos atpūš dienvidu vējš no Lietuvas un Polijas, kur koki zied agrāk. Un otrādi – kad pie mums alkšņi un bērzi jau noziedējuši, bet iegriežas ziemeļu vējš un alerģiskiem cilvēkiem pagarina ciešanu sezonu, jo tas atpūš putekšņus no Igaunijas. Siltā, sausā pavasarī putekšņu gaisā ir krietni vairāk nekā vēsā laikā un kad bieži līst," skaidro alergoloģe. Katru gadu atšķiras arī, piemēram, bērzu ziedēšanas ilgums. Tas var būt gan četras, gan astoņas nedēļas, līdz ar to kādu gadu polinozes simptomi ir izteikti, bet citu gadu ne. Jāņem vērā arī fakts, ka pilsētā putekšņi uzvedas sliktāk, jo tie salīp kopā ar izplūdes gāzēm un citu gaisa piesārņojumu, kas padara elpceļu gļotādas vēl jutīgākas. Putekšņi kopā ar sodrējiem iekļūst dziļāk elpceļos un stingrāk pielīp pie to sieniņām.

Varbūt vienkārši saaukstēšanās?

Biežākie polinozes simptomi ir alerģisks rinīts, kas izpaužas ar šķaudīšanu un deguna tecēšanu, un alerģisks konjunktivīts – acu asarošana, apsārtums, niezēšana. Taču, kā rāda speciālistes novērojumi praksē, ja putekšņu alerģijas dēļ mazliet paaugstinās temperatūra, cilvēki to notur par saaukstēšanos. "Dažreiz polinoze var izpausties arī netipiskāk – piemēram, katru pavasari atkārtojas vidusauss iekaisums vai deguna blakusdobumu iekaisums, vai parādās astmas simptomi – smagums krūtīs, čīkstēšana, sēkšana, sauss klepus. Tieši tāpēc putekšņu alerģiju neatpazīst, un, tikai, sākot pētīt dziļāk, atklājas, ka kārtējai pavasara šķaudīšanai un deguna tecēšanai pie vainas ir alerģija," skaidro speciāliste.

Atšķirt abas slimības ir ārsta uzdevums, bet zīmīgi, ka alerģiskām iesnām pievienojas deguna un/vai acu nieze. Vēl viena būtiska nianse – iesnas un acu asarošana parādās pēc kontakta ar alergēniem vai konkrētu ziedputekšņu izplatīšanās laiku. Kamēr gaisā putekšņu nav, alerģisks cilvēks jūtas pilnīgi vesels.

Var sākties jebkurā vecumā

Alerģiju izpausmes mūsdienās pieaug visās vecuma grupās. Vairumam problēmas sākas jau bērnībā. Zīdaiņiem visbiežāk ir pārtikas alerģija pret dažādiem produktiem. Pēc trīs četru gadu vecuma simptomi pazūd, un tad parādās alerģija pret mājdzīvnieku spalvām, mājas putekļiem vai putekšņiem. "Taču polinoze pirmo reizi var izpausties arī pieaugušā vecumā," saka ārste. "Pēkšņi kādā pavasara dienā cilvēks sāk šķaudīt, un viņam asaro acis. Reizēm polinozes sākums ir cieši saistīts ar citiem notikumiem – piemēram, pārslimota kāda vīrusinfekcija, bijis iekaisums, lietotas antibiotikas, un pēc tam sākas alerģiskas izpausmes pret putekšņiem. Reizēm alerģijas simptomus cilvēks pirmoreiz sāk izjust pēc liela emocionāla stresa, garīgas pārslodzes. Šīs situācijas pašas par sevi jau noslogo organismu, un kādā brīdī imūnsistēma tik ikdienišķas lietas kā putekšņus sāk uztvert kā ienaidniekus, izstrādā pret tiem antivielas, un rezultātā sākas alerģija."

Pasaules kongresos alergologi arvien biežāk runā arī par to, ka viens no iemesliem, kāpēc biežāk rodas dažādas alerģiskas reakcijas, ir mūsdienu cilvēka pastāvīgā uzturēšanās pārlieku sterilā vidē. Tādā vidē organisma imūnsistēmai vairs nav jācīnās pret infekcijām un tāpēc, garlaicības mākta, tā sāk izstrādāt antivielas pret šķietami parastām lietām, arī putekšņiem. Alergoloģe vēl piebilst, ka vairumā gadījumu polinoze tomēr ir jaunu cilvēku slimība. Kamēr imūnsistēma ir aktīva, reaģēt spējīga, tikmēr tā veido antivielas pret alergēniem. Savukārt uz mūža otru pusi, pēc 40-50 gadu vecuma, imūnsistēmas atbildes reakcija vairs nav tik vētraina un alerģiskās reakcijas spontāni dziest. Tātad arī polinoze mēdz būt pašlimitējoša.

Kā sevi pasargāt no putekšņiem?

Parasti polinozes pacientiem iesaka izvairīties no alergēniem – putekšņiem. Tas nav vienkārši, tomēr nav pilnīgi neiespējami. Kopš 2003. gada Latvijā veic ziedputekšņu monitorēšanu un koncentrācijas noteikšanu gaisā. To zinot, cilvēks, kam noteikta putekšņu alerģija, var uzsākt pretalerģijas medikamentu lietošanu. Vēl daktere iesaka saulainā, siltā, arī vējainā laikā valkāt lielas saulesbrilles, jo tad putekšņi nelidos tieši acīs. Ejot ārā, degunā var ieziest kādu vazelīnu saturošu ziedi, lai starp gļotādu un putekšņiem, kas tiek ieelpoti, radītu barjeru. Pārnākot mājās, būtu labi uzreiz nomazgāties dušā. Vairākas reizes dienā deguns jāskalo ar aptiekā nopērkamo jūras ūdeni.

Par zālēm pret polinozi

Kā skaidro ārste, alerģijas brīdī organismā izdalās īpaša viela histamīns, kas rada alerģijas simptomus, tāpēc jālieto medikamenti antihistamīni. "Aptiekās bez receptes nopērkami antihistamīni gan tablešu, gan degunā pūšamu līdzekļu, gan acīs pilināmu pilienu formā, bet – mazā iepakojumā. Cilvēkam, kuram zināms, ka visu sezonu vajadzēs lietot zāles, ārsts izrakstīs recepti lielajam tablešu iepakojumam, kas būs izdevīgāks pirkums, nekā katru nedēļu iegadāties septiņas tabletes. Antihistamīnus, kas mazina acu asarošanu, deguna tecēšanu, šķaudīšanu, būtu jāsāk lietot jau divas nedēļas pirms augu ziedēšanas un jāturpina divas nedēļas pēc ziedēšanas, jo putekšņi vēl mēdz atceļot no citām zemēm. Medikaments parasti darbojas 20-24 stundas, tāpēc tā aktīvās vielas daudzums organismā katru dienu jāatjauno. Vēl jāņem vērā, ka pirmās paaudzes antihistamīni rada izteiktu miegainību un samazina reakcijas ātrumu. Labāka izvēle ir otrās paaudzes antihistamīni un to atvasinājumi, kas nobloķē histamīna izdalīšanos un ir bez miega efekta. Tie biežāk nopērkami ar recepti."

Ja simptomi ir ļoti izteikti, alerģijas laikā var lietot arī hormonpreparātus – glikokortikosteroīdu sprejus degunam. Recepti izraksta arī ģimenes ārsts.

Ilgtermiņa glābiņš – imūnterapija

"Ja polinoze kļūt pavisam smaga un traucē normāli dzīvot, vajadzētu veicināt organisma toleranci pret alergēnu," saka ārste. "To var panākt ar imūnterapiju, kas iedarbojas uz problēmas cēloni. Tātad tiek veikta organisma pakāpeniska pieradināšana pie alergēna, lai imūnā sistēma pārstāj uz to asi reaģēt. Imūnterapijas pamatā ir noteiktas alergēna devas, ko pakāpeniski palielina, ievadīšana organismā. Efekts ir jūtams jau pēc pirmās sezonas, taču, lai ieguvums būtu noturīgs, imūnterapija jāturpina vismaz trīs līdz piecus gadus, tad efekts saglabājas vēl astoņus līdz 10 gadus. Bet no pieredzes zinu, ka ļoti bieži jaunam cilvēkam, kurš saņem imūnterapiju pret putekšņiem, simptomi mazinās, un paiet šie astoņi vai 10 gadi, un alerģijas izpausmes vairs neatgriežas."

Putekšņu imūnterapijai iespējami vairāki varianti – zemmēles līdzekļi tablešu vai pilienu veidā un injekcijas. Viens no ātrākajiem ir sešu injekciju kurss pirms putekšņu sezonas. Tātad sešas potes augšdelmā zemādā. Sākumā, kad norit devas kāpināšanas fāze, starplaiki ir no vienas līdz divām nedēļām, un pēc tam atlikušās trīs potes ievada ar divu vai četru nedēļu starplaiku. Šīs shēmas izmaksas ir apmēram 250 eiro uz gadu. Taču, lai būtu efekts, terapija jāsāk pirms saskarsmes ar vielām, kas rada alerģiju. Piemēram, pašlaik var sākt imūnterapiju pret vasarā ziedošo augu putekšņiem – vērmelēm, vībotnēm, balandām. Ja alergēns, kas rada sūdzības, ir pavasara putekšņi, piemēram, bērzs, imūnterapija jāsāk rudenī.

Kā atklāt vainīgo?

Lai diagnosticētu alerģiju, vispirms asinīs nosaka specifiskas antivielas imūnglobulīnu E, tās var konstatēt ar divām izmeklēšanas metodēm. Ar alerģijas ādas testu, kad uz apakšdelma ādas tiek uzpilināti alergēni un ar lancetes dūrienu alergēns tiek ievadīts ādā, tad rezultāts skaidrs jau pēc 15 minūtēm, bet otra metode ir asins analīze uz IgE.

"Ja cilvēkam ir alerģija pret vairākiem alergēniem, pēdējā laikā arvien biežāk veic alerģiju testus molekulārā līmenī: tās ir speciālas asins analīzes, kuras sauc dažādi – par molekulāro diagnostiku, komponentdiagnostiku, epitopu diagnostiku. Ar šīs metodes palīdzību var izšķirt, pret kuru no visiem alergēniem organisms reaģē vissaasinātāk, kurš ir galvenais. Īpaši svarīgas šīs analīzes ir tad, ja tiek plānota imūnterapija," piebilst alergoloģe. "Bet analīzes un ādas dūriena testi parāda tikai paaugstināto imūnsistēmas reaktivitāti – sensibilizāciju. Savukārt alerģiju apstiprina provokācijas tests – kad saskare ar aizdomās turamo vielu, pret kuru bija pozitīvas asins analīzes vai adatas dūriena tests, uzrāda klīniskas izpausmes.

Ja alerģiju ignorē

Ignorēt savu slimību ārste neiesaka, jo alerģijai, arī polinozei, mēdz būt komplikācijas. "Piemēram, ja cilvēku moka alerģiskas iesnas, viņš ir spiests elpot caur muti, tā ļaujot lielam skaitam alergēnu – putekšņiem, arī putekļu ērcītēm, dzīvnieku spalvām – nokļūt tieši plaušās. Kādā brīdī sāk parādīties klepus un attīstās astma. Neārstēta rinīta komplikācijas var būt arī strutains deguna blakusdobumu un vidusauss iekaisums, un tad jau būs vajadzīgas antibiotikas."

Farmaceita padoms

Farmaceite uzsver – ar pirmajiem siltajiem pavasara saules stariem gandrīz vienmēr sākas alerģijas laiks. Šobrīd laika apstākļi nelutina ar izteiktu siltumu, līdz ar to alerģijas izraisītu simptomu kopums cilvēkiem ir zems. Taču tas nav uz ilgu laiku! Mostoties dabai, mostas arī alerģijas.

Šī brīža steigā visvairāk cilvēki izvēlas tablešu veida medikamentus alerģijas simptomu mazināšani, to vienkāršotības un ne tik biežās lietošanas dēļ. Tie, kas nevēlas lietot nopietnākas zāles pret alerģiju, izvēlas aerosolus vai, ja alerģija izpaužas uz ādas, tad niezi mazinošas ziedes vai krēmus. Ja ir zināms, ka ik pavasari noteiktajā laika periodā organismam ir alerģija, jau dažas dienas pirms šī perioda sākuma ir ieteicams lietot pretalerģijas tabletes vai aeresolu, tā samazinot vai novēršot alerģijas izraisītās sekas.