Par emfizēmu dēvē stāvokli, kad kādā orgānā uzkrājas pārmērīgs gaisa daudzums. Plaušu emfizēmas gadījumā sašaurinās elpceļi, mazinās plaušu un elpceļu sieniņu elastība un tādēļ tiek apgrūtināta pilnvērtīga izelpa. Neizelpotais gaiss uzkrājas alveolās, būtiski samazinot elpošanas virsmu un plaušu tilpumu. Raksturīgākais plaušu emfizēmas simptoms ir elpas trūkums, tomēr to parasti novēro, kad slimība jau kādu laiku ir progresējusi.

Plaušu emfizēmu ierasts uzskatīt par smēķētāju slimību, un attīstītajās valstīs smēķēšana tiešām ir izplatītākais emfizēmas cēlonis, tomēr tai par iemeslu var kļūt jebkurš ilgstošs elpceļu kairinājums. Sava nozīme emfizēmas attīstībā var būt arī iedzimtībai. Cilvēkiem ar iedzimtu alfa-1 antitripsīna (AAT) deficītu ir lielāks risks sasirgt ar plaušu emfizēmu, jo AAT ir proteīns, kas aizsargā plaušas un aknas no bojājumiem.

Visbiežāk plaušu emfizēmu atklāj cilvēkiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem, un tā biežāk skar vīriešus nekā sievietes.

Plaušu emfizēma ir viena no raksturīgākajām izpausmēm hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS.

Cēloņi

• Smēķēšana;
• Kaitīgi darba apstākļi;
• Gaisa piesārņojums;
• Iedzimtība;
• Ilgstošas elpceļu infekcijas.

Simptomi

Plaušu emfizēma ir grūti diagnosticējama slimība, jo tās simptomi sakrīt ar daudzu citu elpceļu slimību simptomiem. Pazīstamākie emfizēmas simptomi ir elpas trūkums un hronisks klepus, tomēr pacients var nodzīvot gadiem, neizjūtot simptomus un nenojaušot par slimības klātbūtni. Sākotnēji simptomi novērojami paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos, bet, slimībai progresējot, tie parādās, arī veicot pavisam ikdienišķas darbības.

Ja novēro kādu no tālāk minētājiem simptomiem, nekavējoties griezies pie ārsta!
 
• Elpas trūkums un aizdusa, piemēram, kāpjot pa kāpnēm;
• Hronisks klepus;
• Ilgstošs vājums;
• Krūškurvja deformācija;
• Grūtības koncentrēties;
• Iezilganas lūpas un pirkstu gali;
• Paātrināta sirdsdarbība.

Ārstēšana

Plaušu emfizēma tiek uzskatīta par ārstējamu, bet ne izārstējamu slimību, jo tās radītie bojājumi diemžēl ir neatgriezeniski. Tomēr ar ārstēšanu var apturēt slimības gaitu un jūtami uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

Parasti pirmais ārstēšanas solis ir izsecināt iespējamos faktorus, kas sekmējuši slimības rašanos, un tie jāierobežo. Jāatmet smēķēšana, tāpat jāizvairās no uzturēšanās putekļainās vai piedūmotās telpās. Bieži vien tiek rekomendēti elpošanas vingrinājumi.

Ārstēšanas gaitu nosaka ārsts, izvērtējot konkrēto saslimšanas gadījumu un slimības progresu. Starp biežāk izmantotajām ārstēšanas metodēm ir medikamenti, kas mazina slimības simptomus, skābekļa terapija un smagākos gadījumos — arī ķirurģiska iejaukšanās.

Plaušu emfizēma ir slimība, ar kuru jāsadzīvo visu mūžu, tāpēc īpaši svarīgi ir regulāri konsultēties ar ārstu un ievērot visus viņa dotos norādījumus.