Kā katru gadu, arī šoziem sniegotajos mēnešos palielinājies dažādu traumu skaits, ko cilvēki gūst, paslīdot un krītot uz apledojušām ietvēm vai nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem. 

Kāda ir bērnam droša māja? Atbildot uz šo jautājumu, speciālisti aicina iejusties bērna lomā, jo viņu izpratne par pašsaprotamo, veiklība, reakcija un arī spēks ir daudzkārt mazāki. Īpaši būtiski tas ir, ja ģimenē ienāk pirmais bērns...

Agri atnākusī ziema ir pārbaudījums mūsu spējai pielāgoties jaunajiem laika apstākļiem. Tas nozīmē – ne vien izvēlēties atbilstošu apģērbu, bet arī apavus, ar kuriem kājas būtu siltas un sausas, turklāt – to zoles būtu drošas, stabilas un iespējami palīdzētu izvairīties no kritieniem uz slidenas ietves vai ceļa seguma.

Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.

Operācija īkšķa kauliņa korekcijai ir efektīvs, bet ne ātrs un arī ne pirmais, un vienīgais risinājums – skaidro traumatologs ortopēds un vertebrologs. Gaidot vizīti pie traumatologa ortopēda, nāksies sadzīvot ar sāpēm pēdā. Par to, kas uzreiz ir pieejams sāpju simptomu atvieglošanai, stāsta farmaceite.

Ik rudeni gan pieaugušie, gan bērni pielāgojas jaunam ritmam – ielās ir vairāk gājēju, automašīnu un citu pārvietošanās līdzekļu, un visiem kopā jāatceras par drošu uzvedību satiksmē. Turklāt atgādināt par uzvedību svarīgi arī citā vidē – pilsētvidē, atpūtas un sporta laukumos, skolā un mācībās.

Sadzīvē bērnu gūtie apdegumi un applaucējumi, ko mēdz dēvēt par termiskiem apdegumiem, ir nejaušības, ko var novērst. Bērnam pieaugot, termisko apdegumu risks mazinās.

Tiklīdz cilvēkam ir iespēja kustēties ātrāk par savu iešanas ātrumu, rodas traumu risks. Kādas ir biežāk sastopamās traumas vasarā, kā no tām izvairīties un kā pareizi rīkoties gūto traumu, brūču vai sasitumu gadījumā, stāsta traumatologs-ortopēds un klīniskā farmaceite.

“Aklās” zonas nereti ir viens no iemesliem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī lielākā daļa satiksmes dalībnieku (71%) vienmēr ņem vērā citu autovadītāju “aklās” zonas, tomēr 3% respondentu tās ignorē un tikpat liels skaits satiksmes dalībnieku (3%) nemaz nezina, kas ir “aklās” zonas, liecina Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktais pētījums.