Apdegums, griezta brūce, sasitums vai savilkti muskuļi – dažāda veida sadzīves traumas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc nākas meklēt ārsta palīdzību vai vērsties pēc padoma aptiekā. No sadzīves negadījumiem nav pasargāts neviens, tāpēc ir svarīgi zināt, kā pareizi rīkoties traumas gadījumā, kad iespējams tikt galā paša spēkiem, bet kad jādodas pie ārsta. Par pirmo palīdzību, piedzīvojot sadzīves traumu, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

„Līdz ar pavasara siltajiem laikapstākļiem dažāda veida traumas novērojamas arvien biežāk – vairāk laika pavadām ārpus telpām, atpūta kļūst aktīvāka, turklāt pavasara saule mēdz būt mānīga – nereti šķiet, ka ir jau gana silts, kā rezultātā iespējams pavisam viegli sapūst nervus vai muskuļus. Tomēr traumas atgadās visa gada garumā, arī pavisam ikdienišķās situācijās, piemēram, gatavojot ēst vai paceļot smagāku priekšmetu. Lai sevi pasargātu, riskantās situācijās nepieciešams ievērot piesardzību, savukārt, ja tomēr piedzīvota trauma, – skaidri jāzina, kāda ir pirmā palīdzība un kad vajadzētu konsultēties ar ārstu,” norāda farmaceite.

Apdeguma vieta jāpaliek zem vēsa, tekoša ūdens

Foto: Freepik.com/ freepik

Ja mājas apstākļos iegūts apdegums, piemēram, gadījusies trauma pie plīts vai krāsns, notikusi saskare ar karstu gludekli vai matu veidošanas rīku, apdeguma vieta nekavējoties jāpaliek zem vēsa (nevis ledaina), tekoša ūdens un jāpatur aptuveni 10–15 minūtes. Ja apdeguma vietu sedz apģērbs, to nevajadzētu raut nost – cietusī vieta jātur zem tekoša ūdens ar visām drēbēm. Pēc tam, ja vien apdegums nav dziļš, skartā vieta saudzīgi jāatbrīvo no apģērba. Pēc atvēsināšanas uz apdeguma vietas var uzpūst pantenolu saturošas putas, kas atdzesēs un veicinās dzīšanas procesu. Ja parādījušās bullas jeb pūslīši ar šķidrumu, tās nekādā gadījumā nedrīkst pārdurt, jo tādējādi apdeguma vietu iespējams inficēt. Lai aizsargātu brūci, uz tās liek sterilu pārsēju vai speciālo pretapdeguma plāksteri.

Lai izvērtētu, vai nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta, ir jānosaka apdeguma pakāpe. Pēc audu bojājuma dziļuma apdegumus iespējams iedalīt trīs pakāpēs. Pirmās pakāpes apdegums ir virspusējs ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums un sāpes, iespējama neliela tūska. Otrās pakāpes apdeguma rezultātā ir radušies dziļāki audu bojājumi, novērojams stiprs apsārtums ar bullām, pacients jūt spēcīgas sāpes, un ārstēšanas process būs sarežģītāks. Savukārt trešās pakāpes apdegums ir dziļi audu bojājumi, brūce var sniegties pat līdz kaulam. Šajā gadījumā ārstēšana ir komplicēta un ilgstoša, tā notiek ārstu uzraudzībā. Ja apdegums nepārsniedz cietušā plaukstas lielumu un ir novērtējams kā pirmās vai otrās pakāpes apdegums, ārstēties iespējams mājās, bet pārējos gadījumos būs nepieciešama ārsta konsultācija. Ja apdegumu ieguvis bērns, vienmēr jāvēršas pie ārsta.

Grieztas brūces gadījumā svarīgi apturēt asiņošanu

Foto: Freepik.com/ freepik

Ja, strādājot ar asu priekšmetu, piemēram, nazi, cirvi vai zāģi, vai saduroties uz stikla, iegūta asiņojoša brūce, pats svarīgākais ir operatīvi apturēt brūces asiņošanu. Uz cietušās vietas stingri jāpiespiež tīrs audums vai pārsienamais materiāls un pāris minūtes jāpatur. Ja iegriezums nav dziļš, pēc tam, kad apturēta asiņošana, brūci var izskalot zem tekoša ūdens un pārsiet. Zem pārsēja iespējams likt sietiņu, kas piesūcināts ar hlorheskidīnu, vai antiseptisku gelu, kas veicinās brūces sadzīšanu.

„Ja brūce ir dziļa, tai jāuzliek piespiedošs pārsējs un nekavējoties jādodas uz traumpunktu. Ja brūcē iekļuvis svešķermenis, piemēram, stikla atlūza, neizvelc to un nepieļauj tā iespiešanu dziļāk brūcē, apturi dzīvībai bīstamu asiņošanu, piespiežot blakus svešķermenim uz asiņojošās vietas, un dodies uz traumpunktu. Tāpat svarīgi pārliecināties, vai cietušajam nav jušanas vai kustību traucējumi – tie var liecināt par to, ka, iegūstot brūci, skartas cīpslas, nervi vai asinsvadi. Arī šajā gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta,” piekodina  farmaceite.

Pret zilumiem – auksta komprese

Foto: Freepik.com/ user18526052

Sasitot ķermeņa daļu, audos rodas bojājums, kā rezultātā notiek asinsizplūdums un uz ādas parādās sarkana nokrāsa un pietūkums. Uz sasistās vietas pēc iespējas ātrāk jāuzliek kaut kas auksts, tādējādi samazinot asinsizplūdumu, tūsku un sāpes. Aukstuma komprese uz sasistās vietas jātur 15–20 minūtes, ik pa divām līdz četrām stundām, pirmās 24–48 stundas. Aukstuma kompresei noderēs speciāli gela maisiņi vai jebkurš priekšmets no saldētavas, ietinot to tīrā dvielī. Ja iespējams, sasistā vieta jānovieto virs sirds līmeņa, tā mazinot tūskas attīstību. Šim nolūkam var izmantot arī mikrocirkulāciju uzlabojošu gelu, kas satur heparīnu, bet sāpes mazinās pretiekaisuma un pretsāpju geli.

Sāpošiem muskuļiem palīdzēs atvēsinoši geli un vingrojumi

Foto: Freepik.com/ freepik

Savilkti un sāpoši muskuļi visbiežāk novērojami gadījumos, kad nepareizi celti smagumi, mugura apsaldēta vai sapūsta, kā arī tad, ja iepriekš bijusi kāda trauma. Pirmajās dienās pēc negadījuma palīdzēs atvēsinoši geli un pretsāpju plāksteri, taču tiem nedrīkst būt sildoša iedarbība. Ja jūtamas stipras sāpes, drīkst iekšķīgi lietot pretsāpju un pretiekaisuma tabletes. Ieteicams izvairīties no karstas vannas un pirts apmeklējuma – karstuma procedūras var pastiprināt sāpes, palielinot tūsku iekaisušajos audos. Pret muskuļu sāpēm tāpat labi palīdz muguru atslābinošas pozas un stiepšanās vingrinājumi, taču pirms tam nepieciešams konsultēties ar rehabilitologu – izvērtējot pacienta individuālo veselības stāvokli, speciālists ieteiks un ierādīs piemērotus vingrojumus.

Kam jābūt mājas aptieciņā?

Foto: Freepik.com/ xb100

Lai sadzīves traumas gadījumā būtu iespējams nekavējoties nodrošināt pirmo palīdzību, ir svarīgi parūpēties, lai mājas aptieciņā ir atrodams viss nepieciešamais. Aptieciņas saturu tāpat vajadzētu regulāri pārskatīt, pārliecinoties, ka tajā atrodamajiem medikamentiem nav beidzies derīguma termiņš, un vajadzības gadījumā kādu preci aizstāt vai papildināt. Aptieciņā jābūt pārsienamajiem materiāliem – dažāda izmēra plāksteriem un marles saitēm, kas noderēs brūču pārsiešanai. Tāpat jānodrošina dezinficējošais šķīdums, ar ko brūci iztīrīt, piemēram, furagīns vai nātrija fizioloģiskais šķīdums, ūdeņraža pārskābe. Tie noderēs ne vien brūču tīrīšanai, bet arī pārsiešanas laikā – ja iepriekšējais pārsējs pielipis brūcei, to nevajadzētu plēst, bet samitrināt ar dezinficējošo šķīdumu un tad saudzīgi noņemt no brūces.

“Ūdeņraža pārskābi kā pirmo palīdzību var izmantot virspusēju, ne pārāk dziļu brūču, nobrāzumu, sīku iegriezumu vai skrāpējumu dezinficēšanai, lai brūci attīrītu no smiltīm, lapām, akmens gabaliņiem un citiem mehāniskiem netīrumiem. Ūdeņraža pārskābe noderēs arī tad, ja brūcei ir pielipuši apģērba gabali vai marle, lai vieglāk brūci no tiem atbrīvotu. Veidojot putu pūslīšus, ūdeņradis iztīra brūci fiziski, turklāt aktīvajam skābeklim, kas atbrīvojas ķīmiskās reakcijas rezultātā, piemīt arī pavisam neliela bakteriostatiska iedarbība. Ūdeņraža pārskābe nebūs piemērota dziļu, plašu brūču gadījumā. Ja brūce stipri asiņo, nepieciešams brūci pārsiet ar spiedošu pārsēju un nekavējoties meklēt ārsta palīdzību. Tāpat to nelieto pie apdegumiem, lai papildus nekairinātu bojātos audus. Apdegumu gadījumā jāliek sterils pārsējs un, ja nepieciešams, jādodas pie ārsta. Arī pie strutainām brūcēm ūdeņraža antibakteriālā darbība būs par vāju, jāizmanto furagīns vai cits antibakteriāls brūču skalotājs,” skaidro farmaceite.

Aptieciņā jāiekļauj arī antiseptiskie geli ātrākai brūču dziedēšanai, pantenolu saturošs sprejs vai krēms apdegumiem, kā arī pretsāpju un pretiekaisuma gels vai tabletes.

Kad jādodas pie ārsta?

„Ja iegūtā sadzīves trauma ir smaga, piemēram, ir dziļš apdegums, kas lielāks par cietušā plaukstu, vai griezta, plēsta brūce nepārstāj asiņot, bez liekas kavēšanās jādodas pie ārsta. Mediķu palīdzība jāmeklē arī tad, ja traumas izraisītās sāpes ir izteikti spēcīgas un nepāriet, novērojamas stipras sāpes, pieskaroties cietušajai vietai, kā arī tad, ja ir ierobežotas kustības. Tāpat pie ārsta jāvēršas, ja šķietami maza trauma, kas pareizi apkopta, pēc dažām dienām sāk iekaist. Par iekaisuma procesu liecina tas, ka sāpes nav mazinājušās vai pat kļūst stiprākas, brūce kļūst sārta, parādās lielāka tūska un traumētā vieta ir karsta,” norāda farmaceite.