Neierasts pārgājiens, darbi piemājas dārzā vai kaut nedaudz pārspīlētas sportiskās aktivitātes gaidītā apmierinājuma un gandarījuma vietā mēdz radīt gan sadzīves traumas, gan sāpes ceļos, sprandā, mugurā, plecos – atkarībā no neadekvātas slodzes nodarījuma, sarakstu var turpināt.

Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Par tipiskākajām kļūdām, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta sertificēta farmaceite.

Kustība ir dzīvības pamats, bez tās nekas nenotiek! Tagad, pavasarī pēc pandēmijas,  ikvienam būtu nozīmīgi atrast savu veidu fiziskai aktivitātei. To gan vajadzētu izvēlēties gudri, laikus domājot par savu locītavu veselību, saka traumatologs ortopēds, skaidrojot,  kas darāms, lai uzturētu veselas locītavas, un kādu sporta veidu ieteicams izvelēties, lai tām nekaitētu. 

Sāp mugura pēc apkārtnes sakopšanas  darbu slodzes, aktīvas sportošanas vai neierasti garas pastaigas… Tūlītējai muguras sāpju mazināšanai bieži vien gribas ķerties pie pretsāpju līdzekļa, nevis dodas pie ārsta. Taču ilgstoša šī simptoma nomākšana ne vien nerisina pamata problēmu, bet var radīt arī citu kaiti, piemēram, kuņģa gļotādas iekaisumu.

Pavasarī “mostamies” no ziemas perioda un kļūstam aktīvāki – sportojam, dodamies pārgājienos un strādājam dārzā. Lai arī šīs ir patīkamas un gaidītas nodarbošanās, vienmēr pastāv risks gūt dažāda veida traumas. Šādos gadījumos katrā mājas aptieciņā var noderēt gan atvēsinošās, gan sildošās ziedes.

Ikdienas gaitās un rutīnā neaizdomājamies par to, ko darītu, ja nokļūtu situācijā, kurā vajadzētu sniegt pirmo palīdzību. Tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā, noskaidrots pērn aptaujā. 

Par diskomfortu un sāpēm sprandā mūsdienās sūdzas arvien vairāk cilvēku – šīs nepatīkamās sajūtas var veicināt ne vien ikdienas ieradumi, piemēram, ilgstoša viedierīču lietošana, bet arī ķermeņa novecošanās procesi, laikapstākļu ietekme un citi faktori. 

Bruka (trūce, hernija) tiek konstatēta gan maziem bērniem, gan pieaugušajiem jebkurā vecumā. Izšķir ķermeņa ārējās un iekšējās brukas. Ārējās brukas ir iekšējo orgānu izspiešanās zem ādas, savukārt iekšējās brukas izveidojas vēdera dobuma iekšienē, tā orgāniem ieslīdot vēderplēves kabatās. 

Slideni ceļi un nenotīrītas ietves ir elle ikvienam senioram: ir liela iespēja nokrist, salauzt kādu kaulu, pārsist galvu… ļoti bieži kritieni uz ledus beidzas ar gūžas kaula kakliņa lūzumu, un tas labākajā gadījumā nozīmē ilgu atveseļošanos, bet sliktākajā – bezpalīdzīgu stāvokli līdz mūža galam.

Ziema mēdz būt untumaina un sagādāt ne vienu vien nepatīkamu pārsteigumu, piemēram, kritienu uz slidenas ietves vai, neveiksmīgi nobraucot no kalna. Iegūtā trauma bieži vien prasa nopietnu ārstēšanu un ilgu atkopšanos. Kā pasargāt sevi no kritieniem un traumām, stāsta traumatologs ortopēds.