Katra neapdomīga rīcība pie ūdens var beigties ar smagām mugurkaula traumām. Tomēr pirms tam ir grūti iztēloties, kā mainās dzīves kvalitāte, jo ietekmēta tiek ne tikai spēja kustēties, bet teju visas dzīves jomas. 

Vasarā, kad bērni ir aktīvāki nekā ziemā, visbiežākās traumas, ar kurām ikdienā saskaras bērnu mediķi, ir kritienu radītās traumas. Turklāt daudzas no tām rodas tāpēc, ka nav ievērota elementāra drošība. Kampaņa “Pārvērt pārdrošību par drošību!” skaidro, kā samazināt bērnu traumatismu, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks turpina stāstīt par biežāk sastopamajām traumām un to, kā tās novērst.

Viens pārgalvīgs solis, viena nepārdomāta rīcība, lecot uz galvas ūdenī, var iesēdināt cilvēku ratiņkrēslā uz mūžu. Pēc tam dzīve fundamentāli mainās ne tikai cietušajam, bet arī viņa tuviniekiem. 

Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem jauniem cilvēkiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, tiek ietekmēta cilvēka spēja kustēties un veikt pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē. 

Neierasts pārgājiens, darbi piemājas dārzā vai kaut nedaudz pārspīlētas sportiskās aktivitātes gaidītā apmierinājuma un gandarījuma vietā mēdz radīt gan sadzīves traumas, gan sāpes ceļos, sprandā, mugurā, plecos – atkarībā no neadekvātas slodzes nodarījuma, sarakstu var turpināt.

Iestājoties siltākam laikam, pieaug dažādu gūto traumu gadījumu skaits. Kam gan negadās sadzīviska rakstura brūces, sasitumi vai pat kaulu lūzumi?! Par tipiskākajām kļūdām, ko nevajadzētu pieļaut, lai trauma ātrāk sadzītu, brūce neatstātu rētas un pēc iespējas ātrāk atkal varētu atgriezties normālā ikdienas ritmā, stāsta sertificēta farmaceite.

Kustība ir dzīvības pamats, bez tās nekas nenotiek! Tagad, pavasarī pēc pandēmijas,  ikvienam būtu nozīmīgi atrast savu veidu fiziskai aktivitātei. To gan vajadzētu izvēlēties gudri, laikus domājot par savu locītavu veselību, saka traumatologs ortopēds, skaidrojot,  kas darāms, lai uzturētu veselas locītavas, un kādu sporta veidu ieteicams izvelēties, lai tām nekaitētu. 

Sāp mugura pēc apkārtnes sakopšanas  darbu slodzes, aktīvas sportošanas vai neierasti garas pastaigas… Tūlītējai muguras sāpju mazināšanai bieži vien gribas ķerties pie pretsāpju līdzekļa, nevis dodas pie ārsta. Taču ilgstoša šī simptoma nomākšana ne vien nerisina pamata problēmu, bet var radīt arī citu kaiti, piemēram, kuņģa gļotādas iekaisumu.

Pavasarī “mostamies” no ziemas perioda un kļūstam aktīvāki – sportojam, dodamies pārgājienos un strādājam dārzā. Lai arī šīs ir patīkamas un gaidītas nodarbošanās, vienmēr pastāv risks gūt dažāda veida traumas. Šādos gadījumos katrā mājas aptieciņā var noderēt gan atvēsinošās, gan sildošās ziedes.

Ikdienas gaitās un rutīnā neaizdomājamies par to, ko darītu, ja nokļūtu situācijā, kurā vajadzētu sniegt pirmo palīdzību. Tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā, noskaidrots pērn aptaujā.