Skolēnu brīvlaiks strauji tuvojas: Kādus drošības jautājumus vecākiem pārrunāt ar saviem bērniem?
Lai arī vasaras brīvlaiks daudzās ģimenēs ar bērniem ir ļoti gaidīts, nenoliedzami, lielāka brīvība skolēnu ikdienā palielina arī potenciālo negadījumu risku. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistika, šajā laikā strauji pieaug apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par traumām, kas gūtas kā mājās, tā ārpus tām. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atgādina – vasaras periodā ceļu satiksmē strauji pieaug dažādu apdraudējumu risks, kas saistīts gan ar satiksmes dalībnieku, tai skaitā pašu bērnu pārgalvību un neuzmanību, gan nepareiza un neatbilstoša ekipējuma izmantošanu, gan satiksmes noteikumu neievērošanu un pat apzinātu ignorēšanu. Lai vasara izdotos patiesi bezrūpīga un galvenais – droša, BALTA kopā ar CSDD iesaka vecākiem vēl pirms vasaras brīvlaika ņemt vērā dažus noderīgus padomus un pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus.
Ceļu satiksme – bērniem jo īpaši bīstama
Bērniem trūkst pietiekamas pieredzes un spēju paredzēt bīstamas situācijas ceļā un veikt atbilstošus lēmumus. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai bērnu vecāki, tuvākie līdzcilvēki un sabiedrība kopumā pievērstu pastiprinātu uzmanību bērnu un jauniešu informētībai un zināšanām par iespējamajiem apdraudējumiem ceļu satiksmē, spējām tos atpazīt un maksimāli izvairīties no tiem, vienlaikus arī pašiem rādot labās prakses piemērus.
“Ceļu satiksme, iespējams, ir sarežģītākā sistēma, ar kuru vairums cilvēku saskaras katru dienu. Dalība ceļu satiksmē ir daļa no cilvēka dzīves jau kopš bērnības, un bērni un jaunieši veido neaizsargātākās satiksmes dalībnieku grupas lielu daļu, jo īpaši kā gājēji. Liela loma ir pieaugušajiem, īpaši vecākiem un tuvākajiem līdzcilvēkiem. Piemērs, kādu vecāki un pieaugušie demonstrē ilgtermiņā, kāda ir viņu pašu attieksme attiecībā uz satiksmes drošības un savstarpējās cieņas jautājumiem, neizbēgami atsaucas arī uz bērniem un jauniešiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir vairot kā zināšanas, tā mācīt atbildīgas attieksmes nozīmi sabiedrībā kopumā,” norāda CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.
Tāpat droša ceļu satiksmes dalība ietver ne tikai satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī atbilstošu drošības līdzekļu izmantošanu. Bērniem jālieto piemēroti drošības līdzekļi, kas atbilst izvēlētajam transportlīdzeklim, piemēram, ceļu sargi, ķiveres un atstarojošie elementi. Savukārt, pieaugušajiem jāpievērš uzmanība arī bērna kā pasažiera drošībai, pārliecinoties, ka viņš lieto auto drošības jostu, vai izvēloties tādu auto sēdeklīti, kas atbilst bērna vecumam un augumam.
Pirmās traumas jau pašā vasaras brīvlaika sākumā
Kā liecina apdrošinātāja statistika, tad izteikts traumu skaita pieaugums vērojams jau līdz ar pirmajām jūnija dienām, sākoties skolēnu brīvlaikam, kad daudzi bērni vairāk laika pavada ārā. Vasarā vairāk nekā trešā daļa – 34% – gadījumu saistīti ar lūzumiem un mežģījumiem – traumētām kājām, potītēm, rokām, pirkstiem utt. Tam seko dažādas brūces un sasitumi. Kopumā apdrošinātāja izmaksāto atlīdzību apjoms par negadījumiem vasaras mēnešos ir vairāk nekā 10 000 eiro ik mēnesi. Atlīdzības apmērs ir atkarīgs ne tikai no traumas, bet arī no apdrošinājuma summas, ārstēšanas procesa un citiem faktoriem, kas galarezultātā veido kopējo atlīdzību summu.
“Bērni ir aktīvi un enerģiski, viņiem gribas visu izzināt un izpētīt, tomēr viņi ne vienmēr pareizi novērtē savus spēkus, prasmes un kopējo situāciju. Tāpēc vēl jo vairāk kā vecāki, tā sabiedrība kopumā tiek aicināta pievērst uzmanību bērnu drošībai it visur: ceļu satiksmē, aktīvās atpūtas vietās, piemēram, skeitparkos, rodeļos, šķēršļu trasēs, sporta laukumos, brīvā dabā un, protams, arī šķietami visdrošākajā vidē – mājās, kur bērni nereti sasitas pret mēbeļu stūriem, paklūp, apdedzinās, applaucējas, uzrauj sev virsū priekšmetus. Diemžēl mēs nevaram nedz paredzēt, nedz pasargāt bērnus no visiem apdraudējumiem, tomēr varam darīt visu iespējamo, lai sniegtu bērniem zināšanas un skaidrotu, ko nozīmē droša uzvedību kā mājās, tā ārpus tās, neaizmirstot, ka arī apdrošināšana sniedz papildu finansiālo atbalstu, ja kāda nelaime tomēr notikusi,” stāsta BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Eksperti iesaka vecākiem pārrunāt ar bērniem drošu uzvedību mājās un ārpus tās, kā arī pašiem pārskatīt savu izturēšanos, atceroties, ka bērni visātrāk mācās tieši no vecāku piemēra un darbiem.
Visu uzmanību ceļam!
Foto: Freepik.com/ freepik
Tā kā bērni vasarā lielu daļu laika pavada ārpus mājas, vecākiem jo īpaši svarīgi ar viņiem pārrunāt drošu uzvedību ceļu satiksmē un brauktuves tuvumā, piemēram, atrodoties uz gājēju ietvēm vai šķērsojot ielu. Jāatceras, ka iela jāšķērso pa gājēju pāreju vai pie gājēju zaļās gaismas signāla luksoforā. Turklāt vienmēr pirms ceļa šķērsošanas ir jāpaskatās pa kreisi, pa labi un vēlreiz pa kreisi. Tāpat ir jāpārliecinās, vai visi transportlīdzekļi patiešām ir apstājušies. Ceļu nedrīkst šķērsot vietā, kur ir nožogojums vai barjera! Arī vilciena sliedes drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās – pa gājēju tiltiem, gājēju pārejām, dzelzceļa pārbrauktuvēm. Vienmēr pirms sliežu šķērsošanas ir jāapstājas un jāpārliecinās, vai nebrauc vilciens. Ja tuvojas vilciens un ir aizvērta dzelzceļa pārbrauktuve, nekādā gadījumā nedrīkst to šķērsot!
Aktīvās atpūtas vietās – neaizmirst par pieklājību
Foto: Freepik.com/ freepik
Noteikti vajadzētu pārrunāt ar bērniem uzvedību rotaļu laukumos un citās aktīvās atpūtas vietās, kur parasti vienlaikus mēdz uzturēties daudz bērnu. Neskriet, negrūstīties, nesviest ar priekšmetiem un citādi neapdraudēt sevi un citus! Svarīgi veltīt visu uzmanību apkārt notiekošajam, kā arī atbilstoši lietot rotaļu iekārtas. Tāpat svarīgi ar bērnu pārrunāt, kā rīkoties gadījumos, ja bērns noklīst vai nepieciešama apkārtējo palīdzība. Ja bērns vēl ir maziņš, eksperti aicina ievietot kādā slēgtā kabatā lapiņu, kur uzrakstīts vecāku telefona numurs. Ja bērns dodas uz laukumiņu karstā laikā, ieteicams parūpēties par ūdens pudeli, kuru pēc vajadzības var arī uzpildīt atkal un atkal. Svarīgi! Neatstāj bērnus bez uzraudzības! Rotaļu laukumā pavadi laiku kopā ar bērnu, nevis tā vietā iegrimsti telefona saturā, grāmatā vai sarunās ar citiem vecākiem.
Viedtālrunis – tikai nepieciešamības gadījumos
Foto: Freepik.com/ ArthurHidden
Svarīgi, lai bērns, atrodoties publiskā vietā, visu uzmanību veltītu apkārt notiekošajam. Tāpēc, ejot pa ielu, skrienot, braucot ar velosipēdu, atrodoties spēļu laukumā utt., nevajadzētu lietot mobilo tālruni – spēlēt spēles, rakstīt īsziņas, pētīt sociālo tīklu ierakstus, austiņās skaļi klausīties mūziku u. tml. Lai viedtālrunis paliek gadījumiem, kad tas patiesi vajadzīgs!
Pārbaudīts braucamrīks un ekipējums traumu riska mazināšanai
Foto: Freepik.com/ wirestock
Pirms vasaras sezonas noteikti pārbaudi visus mājās esošos braucamrīkus, kas ir tavu bērnu rīcībā, lai tie būtu tehniskā un vizuālā kārtībā. Ja bērns brauc ar velosipēdu vai skrejriteni, galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, velosipēdam ir jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem un bremzēm jābūt darba kārtībā. Tāpat der atcerēties, ka braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts no 14 gadu vecuma ar derīgu velosipēdista vadītāja apliecību. Ar tiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu. Ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, noteikti jāatceras, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Diennakts tumšajā laikā obligāti jālieto gaismu atstarojošs apģērbs vai veste.
Nezināmām ūdenstilpēm un pārgalvībai – nē!
Foto: Freepik.com/ fabrikasimf
Nekad neatstāj bērnus bez uzraudzības pie ūdenstilpēm! Pārrunā ar bērnu riskus, kas var gadīties, ja bērns noklīst. Atgādini, kāpēc nedrīkst lēkt un peldēties nezināmās ūdenstilpēs. Tāpat parūpējies, lai bērnam vienmēr būtu pieejams ūdens, ko padzerties, kā arī regulāri uzklāj saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no iespējamiem apdegumiem. Neaizmirsti par galvassegu, kā arī citiem drošības elementiem – peldvestēm, piepūšamām peldēšanas piedurknēm u. c.
Par drošu uzvedību nedrīkst aizmirst arī mājās
Foto: Freepik.com/ freepik
Eksperti aicina pārrunāt arī drošu uzvedību mājās, jo, kā liecina dati, liela daļa traumu tiek gūtas tieši dzīvesvietā. Bērnam saprotamā valodā jāpaskaidro, ko un kāpēc drīkst vai nedrīkst darīt. Laikus parūpējies, lai bērnam nebūtu pieejami medikamenti, asi priekšmeti, sadzīves ķīmija un citas bīstamas vielas, kas var apdraudēt viņa dzīvību. Pārrunājiet arī elektroierīču lietošanas noteikumus un kā rīkoties, ja mājās izcēlusies nelaime vai bērns guvis traumu.
