Ir sākusies vasara – laiks, kad bērniem ir iespēja izbaudīt brīvlaiku, kā arī aktīvi un jēgpilni pavadīt vasaras mēnešus. Vienlaikus situācija Latvijā saistībā ar bērnu fizisko aktivitāšu daudzumu ir satraucoša – piemēram, jau 2020. gadā Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā tika secināts, ka ceturtajai daļai deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars, un viens no tā riska faktoriem ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. [1] 

Ja sāp mugura vai locītavas, vienīgais, ko gribas darīt, ir pavadīt visu dienu nekustīgi gultā. Lai arī šķiet, kas tas sniedz atvieglojumu, ilgtermiņā šāda rīcība problēmu var vienīgi padziļināt, skaidro fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceits.  

Cilvēka ķermenis un, jo īpaši, locītavas nemīl steigu un pārpūli! Pieaugušam cilvēkam līdz 65 gadiem ir rekomendēta vismaz 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Tātad – gandrīz katru dienu un nedaudz. 

Kustība ir dzīvības pamats, bez tās nekas nenotiek! Tagad, pavasarī pēc pandēmijas,  ikvienam būtu nozīmīgi atrast savu veidu fiziskai aktivitātei. To gan vajadzētu izvēlēties gudri, laikus domājot par savu locītavu veselību, saka traumatologs ortopēds, skaidrojot,  kas darāms, lai uzturētu veselas locītavas, un kādu sporta veidu ieteicams izvelēties, lai tām nekaitētu. 

Bērna vēlmi sportot vecāki parasti novērtē atzinīgi, tomēr ne vienmēr ir tikpat atbalstoši arī tad, ja mazais aktīvists uz sportu sāk lūkoties kā uz profesionālu nodarbi, kurā veidot karjeru. Fitnesa treneris brīdina – noniecinot jaunā cilvēka vēlmes, tiek sagrauta viņa ticība saviem spēkiem.

Pulss miera stāvoklī ir sirds sitienu skaits minūtē (sit./min.), cilvēka ķermenim atrodoties miera stāvoklī ‒ parasti miegā vai guļot gultā pēc pamošanās. Veselam cilvēkam pulss miera stāvoklī ir aptuveni 60‒100 sit./min., atkarībā no dzimuma un vecuma. 

Daudzi, kuri pārslimojuši vieglas pakāpes infekcijas slimību un iepriekš bijuši fiziski aktīvi, tagad var justies nedroši par to, kā un kad pēc Covid-19 atgriezties pie fiziskām aktivitātēm un vai tās ir drošas.  Padomus apkopo fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceits.

Mājas karantīna, kontaktpersonas statuss, biežāka slimošana un līdz ar to treniņu izlaišana – ar šo visu mums gana bieži jāsastopas pēdējo pāris gadu laikā. Šobrīd bērnu un jauniešu treniņi ir atļauti un bērniem ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Kā bērnam atsākt sportot pēc ilgāka pārtraukuma, stāsta fiziskās sagatavotības eksperts.

Šodien arvien populārāka kļūst peldēšana ziemā aukstā ūdenī. Atšķirībā no daudzām populārām aktivitātēm, ziemas peldēšana nav tikai modes tendence: tā ir gadiem ilga tradīcija, kas aizsākās tālāk senatnē. Tolaik peldēšanās aukstā ūdenī tika uzskatīta par dziedināšanu un atdzīvināšanu, savukārt šodien tā tiek uzskatīta par veidu, kā stiprināt savu imunitāti un veselību kopumā. 

Ik gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi, iestājoties skaistiem, ziemīgiem laikapstākļiem, aicina ģimenes doties ārā svaigā gaisā, kopīgi nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai vienkārši pavadīt laiku kopā ar ģimeni, tajā pašā laikā ievērojot drošības pasākumus.