Aktīvs dzīvesveids vienmēr bijis svarīgs elements rūpēs par ķermeņa fizisko un emocionālo veselību. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni, ir iešana. Lai gan ārkārtējās situācijas laikā sabiedrība pielāgojusies jauniem apstākļiem, tostarp, vairāk pavadot laiku mājās, kustība joprojām ir svarīgs ikdienas elements, kam arī ziemā jāpievērš uzmanība. 

Salam iestājoties, daļa cilvēku atsakās no vingrošanas ārā un pārceļas uz sporta zāli. Taču laikā, kad trenažieru zāļu darbība ir ierobežota, arvien vairāk cilvēku ir sastopami, vingrojot ārā arī aukstā laikā. Apdrošināšanas kompānija atgādina – ja ir nolemts turpināt aktivitātes svaigā gaisā arī aukstās sezonas laikā, jāievēro vairāki drošības pasākumi, lai nekaitētu ķermenim.

Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi mūsu ikdienas ieradumus, dienas režīmu, aktivitāšu intensitāti un kopējo labsajūtu. Atrodoties lielākoties mājās, mēs mēdzam, pašiem nemanot, pieņemties svarā vai, tieši otrādāk, strauji zaudēt ķermeņa masu. Mainoties mūsu režīmam, būtu jāmainās arī ēšanas paradumiem, citādi, pieaugot stresa līmenim, pašizolācijas laikā var rasties virkne veselības problēmu. 

"Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas," teic fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!

Par to, ka iesildīšanās pirms sacensībām, treniņa vai citas fiziskās slodzes ir nepieciešama, visi jau zina. Tomēr, lai gan apzināmies, cik svarīgi kārtīgi iesildīt ķermeni pirms slodzes, ikdienas steigā mēs nepievēršam tam pietiekami daudz uzmanības. Arī tik parasta lieta kā izbrauciens ar velosipēdu, var radīt nopietnas veselības problēmas, ja cilvēks nebūs tai sagatavojies un iesildījies.

Iestājoties astronomiskajam rudenim, dienas gaišais laiks kļūst ievērojami īsāks; siltos saules starus aizvien straujākā tempā nomaina tumšie vakari; migla, vējš un lietavas kļūst par biežāku dabas parādību. Nereti pārejas posms no vasaras uz rudeni vairumam cilvēku sagādā sliktāku pašsajūtu un noskaņojumu. 

Futbols, basketbols, peldēšana – lai kāds būtu sporta veids, ir lieliski, ja bērni nodarbojas ar sportu. Fiziskās aktivitātes nāk par labu veselībai un attīstībai, tomēr intensīva slodze nozīmē, ka reizēm var būt nepieciešama rūpīgāka jauno sportistu veselības pārbaude.

Rūdīšanās un peldes vēsajā gada laikā kļūst arvien populārākas un pulcē arvien prāvāku piekritēju pulku. Taču vai tas ir vienīgais veids, kā varam norūdīt savu organismu? Ko rūdīšanās nozīmē mūsu organismam un kā to veikt pareizi? Konsultē treneris un farmaceite.

Rūpēties par savu labsajūtu nepieciešams ikvienam, kas, kā zināms, sevī ietver ne vien pareizu un sabalansētu uzturu, bet arī fiziskās aktivitātes. Atbilstoši sastādīta treniņu programma nodrošina iespēju efektīvi sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī sportot, nenodarot sev pāri. Par to, kas jāievēro pirms tiek uzsākti treniņi, un kā tos aizvadīt produktīvi, stāsta vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris.

Bērna pilnvērtīgai augšanai ļoti svarīgs ir miegs, svaigs gaiss un veselīgs uzturs, tāpat veselam organismam vajadzīga sportošana. Šobrīd aug iekštelpu bērnu paaudze, kuriem fizisko aktivitāšu pamats ir jāorganizē apzināti. Kādu sporta veidu izvēlēties – individuālo vai komandas? Un kādi ir sportošanas plusi no psiholoģiskā aspekta? Skaidro psiholoģe.