Daudzi, kuri pārslimojuši vieglas pakāpes infekcijas slimību un iepriekš bijuši fiziski aktīvi, tagad var justies nedroši par to, kā un kad pēc Covid-19 atgriezties pie fiziskām aktivitātēm un vai tās ir drošas.  Padomus apkopo „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte –  fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Veselības centru apvienībā Guna Vītoliņa un „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Daži, iespējams, ir mēģinājuši atgriezties pie iepriekš ierastiem vingrinājumiem un atklājuši, ka tos izdarīt nespēj. Rodas bažas – kad es atgriezīšos normālā stāvoklī… „Jāatsāk ar elementāro – vismaz trīs reizes nedēļā aerobās fiziskās aktivitātes, kas nozīmē vai nu staigāt,  skriet, vai braukt ar riteni, pievienojot spēka vingrojumus. Savukārt, ja pirms saslimšanas cilvēks nav bijis fiziski aktīvs, trenēts, tad fizisko aktivitāšu programma būtu jāizveido funkcionālajam speciālistam un vismaz pirmās nodarbības jāveic viņa uzraudzībā, veicot gan arteriālā spiediena mērījumus, gan nosakot skābekļa piesātinājumu asinīs, gan izvērtējot organisma spēju adaptēties fiziskai slodzei,” paskaidro ārste.

Fiziskās aktivitātes jāpārtrauc, ja:

• skābekļa piesātinājums asinīs ir mazāks par 92% vai ir kritums par vismaz 4% fizisko aktivitāšu laikā;
• ja sirdsdarbība palielinās vairāk par 30 pulsa sitieniem minūtē;
• ceļas arteriālais asinsspiediens;
• ir paaugstināta ķermeņa temperatūra;
• ir aizdusa;
• rodas spiediena sajūta krūtīs, galvas reibonis, galvassāpes, slikta dūša, redzes traucējumi, svīšana, nespēja saglabāt līdzsvaru.

Ieteicama pakāpenības stratēģija

Foto: Freepik.com/ jcomp

Ārste skaidro, ka ieteikumiem ir izmantojamas jau 2021. gada janvārī publiskotas Apvienotās Karalistes sabiedrības veselības vadlīnijas pacientiem pēc Covid-19 izslimošanas. Tās paredz 150 minūtes vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes (mērena piepūle, elpošanas ātrums palielinās, bet ir viegli runāt) vai 75 minūtes intensīvas intensitātes fiziskās aktivitātes (elpošanas ātrums palielinās un ir grūti runāt) nedēļā un papildus muskuļu stiprināšanas aktivitātes vismaz divas dienas katru nedēļu. Tā ir pakāpeniska piecu pakāpju fiziskās slodzes kāpināšanas shēma.

1. Vingrinājumi ar ļoti nelielu slodzi – atpūta, elpošanas vingrinājumi, lokanība/stiepšanās, līdzsvars, lēna pastaiga.
2. Zemas intensitātes aktivitātes, kā pastaigas un viegla joga, kā arī viegli mājsaimniecības/dārza darbi, pakāpeniski palielinot neliela vai vieglu slodzi par 10–15 minūtēm dienā.
3. Vidējas intensitātes aerobikas un spēka izaicinājums. Piemēram – divi piecu minūšu aerobikas vingrinājumu intervāli, kas atdalīti ar vienu atjaunošanās posmu.
4. Vidējas intensitātes aerobikas un spēka izaicinājums, apvienots ar koordinācijas un funkcionēšanas prasmēm; vidēja slodze.
5. Atgriešanās pie regulāriem vingrinājumiem.

Kādas veikt aktivitātes?

Foto: Freepik.com/ yanalya

Aktivitātes var ietvert arī mājsaimniecības, saudzīgu pastaigu un līdzsvara vai jogas vingrinājumus. Var iekļaut arī elpošanas, stiepšanās un vieglas spēka aktivitātes. Septiņas dienas rekomendē vieglas intensitātes aktivitātes, ieskaitot lokanības un elpošanas vingrinājumus, kam seko vēl septiņas dienas ar vieglas intensitātes aktivitātēm, piemēram, staigāšanu un vieglu jogu, ar pieļaujamo slodzes pieaugumu par 10–15 minūtēm dienā.

Pāreja uz sarežģītākām kustību aktivitātēm jāizvērtē atkarībā no spējām pirms slimības. Tie var ietvert divus piecu minūšu darbības intervālus, piemēram, ātru staigāšanu, kāpšanu augšup un lejup pa kāpnēm, skriešanu, ja iespējams, peldēšanu vai riteņbraukšanu, atdalot tos ar atpūtas – atjaunošanās posmu. Nevajadzētu izjust, ka vingrinājums ir „smags”.

Sarežģītākas kustības, trenējot koordināciju, spēku un līdzsvaru, ietver tādas aktivitātes kā skriešana, bet ar ķermeņa svara pārnesi, sānsoļiem un svaru nesošiem spēka vingrojumiem, bet, tos veicot, atkal nevajadzētu justies grūti/smagi. Pēc 4. posma pabeigšanas būtu jāvar atgriezties pie sākotnējā (pirms slimošanas ar Covid-19) aktivitātes līmeņa vai pat jāspēj vairāk.

Ārste iesaka nesasteigt un pamazām katram posmam veltīt vismaz septiņas dienas, lai novērstu pēkšņu treniņu slodzes palielināšanos. „Ir jāpaliek tajā posmā, kurā cilvēks jūtas ērti, tik ilgi, cik nepieciešams. Ja neizdodas progresēt tik ātri, kā paredzēts un gribētos, ir jāatgriežas iepriekšējā aktivitātes posmā un nepieciešamības gadījumā jāmeklē medicīniskā palīdzība,” norāda ārste.

Farmaceits atgādina pievērst uzmanību pilnvērtīgam uzturam un antioksidantu – A, E, C vitamīna, selēna, cinka –  uzņemšanai. Pēc slimošanas varētu izskatīt multivitamīnu jeb polivitamīnu izvēli. Farmaceits mudina noteikti konsultēties ar farmaceitu, pirms multivitamīnus vai  kādu vitamīnu vai minerālvielu uzsākt lietot pastiprināti.

Ja bijusi vidēja vai smaga slimības gaita

Foto: Freepik.com/ freepik

Fiziskās aktivitātes šajos gadījumos ir jāveic stingrā funkcionālā speciālista uzraudzībā, iepriekš veicot kardiopulmonālos izmeklējumus: spirogrāfiju; ehokardiogrāfiju; asins analīzes (+seruma troponīna mērījumu); elektrokardiogrammu; Holtera monitorizēšanu; veloergometriju.

Ja apstiprinājies vīrusa miokardīts: trīs līdz sešu mēnešu vingrinājumu ierobežojumi ar periodisku atkārtotu novērtēšanu. Ja pēc vairākām nedēļām ir pastāvīgs klepus un elpas trūkums, kas ir progresējošs, neizzūdošs vai pasliktināts, – šie simptomi var liecināt par plaušu asinsvadu komplikācijām, piemēram, plaušu emboliju, vienlaikus esošu pneimoniju vai bronhu sašaurināšanos pēc iekaisuma. Tad fiziskās aktivitātes ir būtiski ierobežotas un jāveic papildu izmeklējumi.

Kāpēc svarīgi atsākt  fiziskās aktivitātes?

Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē garastāvokli un garīgo labsajūtu, un tām ir nozīme psihiskās veselības traucējumu profilaksē un ārstēšanā. Vajadzības gadījumā noteikti ir meklējams papildu atbalsts. Gan stacionārā rehabilitācijā, gan dienas stacionāra rehabilitācijas kursa programmās ir iekļautas arī psihologa konsultācijas. Ambulatorā rehabilitācija un dienas stacionāra rehabilitācijas tehnoloģijas ir pieejamas visā Latvijā. Savukārt stacionāro rehabilitāciju nodrošina NRC „Vaivari”.

„Ja saslimšana bijusi asimptomātiska vai ar vieglu gaitu, tad atgriešanās dzīves aktivitātēs, kādas bijušas pirms saslimšanas, notiek pakāpeniski, neforsējot, un varētu būt nepieciešama ambulatorā funkcionālā speciālista konsultācija. Savukārt, ja bijusi vidēji smaga vai smaga saslimšana ar Covid-19 un ir nozīmīgas pamatslimības, fizisko aktivitāšu, funkcionālo spēju atjaunošana notiek stingrā daudzprofilu speciālistu uzraudzībā,” situāciju raksturo ārste.

Lai atgūtu fizisko formu, iespējams, noderēs papildu minerālvielas. “Slimošanas mazkustīgais laika posms bieži vien izraisa muskuļu vājumu – kustēties ir grūti, kustības rada sāpes.  “Ja tā, tad noteikti jāvēršas pēc fizikālās un rehabilitācijas ārsta padoma. Savukārt aptiekā farmaceits var ieteikt līdzekli, kas noderīgs saitēm un locītavām, un satur, piemēram, kolagēnu, hialuronskābi, glikozamīnu,” atgādina farmaceits.

Avots: „Medicus Bonus”