10 padomi, kā saglabāt bērnu motivāciju nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm

Ir sākusies vasara – laiks, kad bērniem ir iespēja izbaudīt brīvlaiku, kā arī aktīvi un jēgpilni pavadīt vasaras mēnešus. Vienlaikus situācija Latvijā saistībā ar bērnu fizisko aktivitāšu daudzumu ir satraucoša – piemēram, jau 2020. gadā Slimību profilakses un kontroles centra pētījumā tika secināts, ka ceturtajai daļai deviņgadīgo bērnu Latvijā ir liekais svars, un viens no tā riska faktoriem ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. [1] Tādēļ par to, kādas fiziskās aktivitātes bērniem vasaras brīvlaikā būtu piemērotākās un kādus ieguvumus tās sniedz bērnu attīstībā, "BENU Aptiekas" podkāstā stāsta biedrības APEX vadītāja un sertificēta galvenā trenere Kristīne Cera un sertificēta psiholoģe klīniskās un veselības psiholoģijas jomā, Latvijas Sporta psiholoģijas asociācijas valdes locekle Gundega Ulme.

Paradumi veidojas jau bērnībā!

Veselīga dzīvesveida paradumi veidojas jau agrā bērnībā – šajā laikā tiek ielikti pamati turpmākām rūpēm par sevi, ķermeni un prātu. Tāpat bērnībā tiek apgūtas arī zināšanas un prasmes, kas pēc tam noder visa mūža garumā, jo būtiski, ka visos vecumos sportojam gudri un zinoši. Klīniskā psiholoģe skaidro, ka regulārām fiziskām aktivitātēm bērnībā ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguvumi. Fiziskajām aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz veselību kopumā – gan fizisko, gan mentālo veselību. Kopumā paaugstināsies arī enerģijas līmenis. Tāpat bērnam tiek parādīts vēlamais uzvedības modelis visai dzīvei. Vienlaikus abas speciālistes norāda, ka satraucoši ir tas, ka tikai neliela daļa bērnu un pusaudžu izpilda vēlamo fizisko aktivitāšu apjomu – bērnam līdz pusaudžu gadiem tās ir 60 minūtes dienā vidējas vai augstas intensitātes slodzes, kā arī trīs reizes nedēļā spēka un kaulus, un muskuļus stiprinoši treniņi.

Mērķis ir process

Cilvēka, tai skaitā bērna, attīstību aplūkojam caur vairākām attīstības jomām – fiziskā, kognitīvā, emocionālā, sociālā un morālā, un regulārām fiziskām aktivitātēm ir pozitīva ietekme uz katru no tām. Attiecībā uz morālo attīstību psiholoģe norāda, ka sportā ir noteikumi, kuri nosaka, ka, tikai esot godīgam pret sevi, komandas biedriem un pretiniekiem, ir iespējams izcīnīt uzvaru, jeb tā saucamie godīgas spēles principi sportā (Fair play). Tāpat sports māca meklēt atbildes uz jautājumiem, piemēram, par to, kā tiek reaģēts uz draugu veiksmēm vai neveiksmēm, ja draugs vienlaikus ir konkurents, kas var būt liels izaicinājums.

Sertificēta galvenā trenere skaidro, ka sportiskās aktivitātēs bērnu ieteicams iesaistīt no piecu gadu vecuma, bet līdz tam bērnam jāļauj spēlēties, apmeklēt rotaļu laukumus u. tml. Psiholoģe piebilst, ka līdz 12 gadu vecumam tiek ieteikts pamēģināt dažādus sporta veidus, lai apgūtu pēc iespējas dažādas kustības un nostiprinātu motoriskās prasmes. Pēc tam var vērtēt un skatīties, kurā sporta veidā specializēties un turpināt. Tāpat psiholoģe uzsver, ka nekad nav par vēlu sākt savu bērnu vest uz sporta nodarbībām vai kā citādi fiziski nodarbināt, jo primārais uzdevums ir vispusīga bērna attīstība, bet nopietns sports un sasniegumi ir nākamais solis. Ja mēs vēlamies, lai jaunieši ir veseli, labi izskatās un jūtās, ar pietiekamu pašvērtējumu, tad bez fiziskajām aktivitātēm neiztikt.

Kā sākt?

Foto: Freepik.com/ user18526052

Trenere no personīgās pieredzes skaidro, ka viena no bērna interesi raisošākajām fiziskajām aktivitātēm ir skrituļslidošana, jo tiem, kas nav raduši nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tas liekas saistošāk nekā, piemēram, vienkārši skriešana, jo tur parādās izaicinājums, rotaļas, adrenalīns u. tml.

Psiholoģe uzsver, ka viens no pirmajiem soļiem, lai veicinātu bērnu fiziskās aktivitātes, ir samazināt pie viedajām ierīcēm pavadītā laika daudzumu, piemēram, noteikt konkrētu ilgumu dienā, jo tas ļaus laiku pavadīt aktīvāk un vērtīgāk. Speciāliste min analoģiju ar bērnu nometnēm, kur telefoni ir pieejami tikai atsevišķās dienas daļās, lai sazinātos ar saviem vecākiem. Pie telefoniem, planšetēm un datoriem pavadītā laika samazināšana atbrīvo laiku citām aktivitātēm. Tāpat svarīgs ir arī vecāku piemērs – nevaram no bērna prasīt fiziskās aktivitātes, ja paši sēžam telefonos un maz kustamies!

Kā saglabāt bērnu motivāciju?

Lai regulāras fiziskās aktivitātes bērniem kļūtu par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu, psiholoģe sniedz vairākus ieteikumus vecākiem, kā saglabāt un stiprināt bērna līdz 12 gadu vecumam motivāciju nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.

1. Koncentrējies uz mācīšanas un praktizēšanas prasmēm: neievies konkurētspējīgu spēli pārāk agri, bet pārliecinies, ka tas ir jautri, nodrošini dažādību;
2. Modificē prasmes un aktivitātes: secīga progresēšana – saskaņo darbību ar bērnu, nevis bērnu ar darbību;
3. Reālistiskas cerības katram bērnam: individuālie mācīšanās rādītāji un mērķi – neprasi uzreiz kļūt par labāko vai neuzstādi nereālus mērķus;
4. Kļūsti par izcilu paraugu: daudz “rādi un pastāsti”;
5. Atzīmē bērnus, kas dara lietas pareizi: uzslavē, pamāci un iedrošini, nodrošini optimālu izaicinājumu kā turpinājumu;
6. Samazini bērnu bailes izmēģināt prasmes: nodrošini uzmundrinošu gaisotni, kļūdas ir daļa no mācību procesa, samazini bailes, parādi, kā esi nodrošinājis drošību, izrādi empātiju;
7. Instrukcijām jābūt īsām un vienkāršām;
8. Esi entuziasma pilns: tas ir lipīgi – smaidīt, mijiedarboties, klausīties;
9. Veido raksturu: esi paraugs, identificē un izmanto mācāmos momentus;
10. Ļauj bērniem izdarīt dažas izvēles: iesaisti viņus lēmumu pieņemšanas procesā; aicini uzdot jautājumus.

Galvenais attiecībā uz bērnu fiziskajām aktivitātēm ir mīlestība pret to, kas tiek darīts, un zināšanas, kā to darīt! Abas ekspertes atgādina, ka vasara ir ļoti labs laiks kopīgām fiziskām aktivitātēm visai ģimenei – kopīgas pastaigas, izbraucieni, pārgājieni u. tml.

Pavadīsim vasaru aktīvi un lietderīgi!

Pilns podkāsta ieraksts pieejams šeit:

https://youtu.be/VcF7_CbJrGc
https://open.spotify.com/episode/4BgC1lMug070fRQSdYwtN0?si=p4tH8VD4R1Gx_N5yQ-TPUg