Sporta ārste: uz maratona starta līnijas nedrīkst iziet pat trīs dienas pēc saaukstēšanās!
Raksta autors: TV24
Ja grib sākt sportot, ir jāiet un jādara, nevis par to jārunā un vispirms jāsapērk dažādi sporta nodarbībām paredzēti gadžeti. Ja grib noskriet maratonu, pirms tam jāpārbauda veselība un nedrīkst uzsākt skriešanu, ja piemetusies pat vissīkākā saaukstēšanās. Ja grib pludmalē iedzert kokteili un uzspēlēt volejbolu – par to labāk aizmirst, jo alkohols un sports ir dubulta slodze organismam. Par šiem un citiem ar sportošanu un veselību saistītiem jautājumiem TV24 raidījumā “Ārsts atbild” stāstaSkrides Sirds klīnikas" sporta ārste Lolita Kalniņa-Havraneka.
“Sākot trenēties, ir jāzina, uz ko tu esi spējīgs, ir jāzina sava veselība un tas, ko grasies darīt. Tas ir pats pamats,” skaidro daktere un piebilst, ka nevajag uzreiz pirkt gadžetus. Pulsometru var iegādāties arī pēc trim mēnešiem vai pusgada. Sākumā vissvarīgākais ir sākt kaut ko darīt. Par daudzu cilvēku tradicionālo apņemšanos – apmeklēt sporta zāli no tāda un tāda datuma – ārste vien nosmaida un teic, ka nav svarīgi, kad cilvēks nolemj pievērsties aktīvam dzīvesveidam, būtiski, ja nolemj to darīt, piemēram, no 1. janvāra, tad vajadzētu ar sevi vienoties par vēl kādu punktu – noturēties vismaz trīs mēnešus. Un pēc tam spriest, ko darīt tālāk, varbūt jāmaina sporta veids, treniņu plāns… Pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām nedēļā nepieciešamas 300 minūtes aerobas slodzes – škriešana, ātra iešana, velo vai jebkas, kas notiek vieglā intensitātē. “Un tad ir vēl papildus rekomendācijas – 150 minūtes intensīvākas slodzes. Vai tā ir svaru zāle vai kas cits, galvenais – lai ir lielāka intensitāte.” Uz jautājumu, vai darbošanos dārzā arī var saukt par treniņu, daktere atbild apstiprinoši, bet nosaka, ka tas būs spēka treniņš, nevis aerobā slodze. “Tas piederēs pie tām 150 minūtēm, nevis 300.”
Viens no pēdējo mēnešu aktuālajiem jautājumiem ir maija vidū Rīgā gaidāmais maratons. Ārste stāsta, ka skrējēji nereti nenovērtē savas spējas, tāpēc tagad pēc PVO rekomendācijām sportistiem tiekot mācīts, kā atpazīt pārslodzi un akūtu spēku izsīkšanu. “Daudzi nepamana mirkli, kad vajadzētu apstāties. Vispār visiem maratonistiem vajadzētu pārbaudīt savu veselību, vai sirds un citas organisma sistēmas ir gatavas darbam. Nedrīkst uz starta iziet pat tad, ja trīs dienas pirms tam bijusi saaukstēšanās. Tad jārēķina, ka skrējējs ir divus soļus atpakaļ, jo viņa organisms nav vesels.” Savukārt tiem, kuri grib apvienot sportošanu ar iedzeršanu, piemēram, vasarā atpūšoties pludmalē, ārste iesaka nošķirt robežu: sports un spirts. “No fizioloģijas viedokļa alkohola lietošana ir pastiprināta slodze organismam un arī sportošana ir pastiprināta slodze. Tātad, jau divas slodzes. Un, ja vēl ārā karsts… Labāk bez šādām pārslodzēm.”
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
