Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Mērķis ir tas, kas cilvēku motivē doties uz priekšu. Arī bērniem skaidra vīzija par to, ko viņi vēlas sasniegt, ir ceļš uz patstāvību, veselīgu pašapziņu un panākumiem pieaugot. Kāpēc, gatavojoties kļūt par sportistu, svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus, stāsta fiziskās sagatavotības treneris.

Pienācis rudens, kas nozīmē, ka cilvēki, kas vasaras sezonā pārtrauca sportot, atsākuši nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Daudzi no tiem, kuri vasarā skrien, saskaras ar problēmu – ko darīt, iestājoties aukstajai sezonai, vai var turpināt treniņus bez riska saslimt, un kur skriet, lai maršruts priecētu acis un atbilstu sagatavošanās līmenis.

Regulāras fiziskas aktivitātes ir labas veselības un pašsajūtas priekšnoteikums jebkurā vecumā, tomēr tieši jaunībā sportam ir īpaša nozīme, jo tiek nostiprinātas locītavas, kauli, muskuļi un sirds, kā arī uzlabota stāja, veicināta smadzeņu darbība un ilgtermiņā jaunietī nostiprinās ideja par fiziskās kultūras un veselīga dzīvesveida nozīmi.

Pasaules sporta arēnā salīdzinoši bieži izskan Latvijas vārds. Ostapenko, Porziņģis, Briedis, Melbārdis... Šie sportisti iedvesmo jaunos atlētus būt ātrākiem, spēcīgākiem un sasniegt augstākas virsotnes. Viņu sportiskā izaugsme ir aizsākusies bērnībā, kad viņu vecāki savus bērnus pieteica kādā no sporta pulciņiem.

Kā parādīja sporta zīmola 4F veiktā aptauja, trešdaļa latviešu (33,6%) nodarbošanos ar sportu uzskata par atpūtu un iespēju atjaunot garīgo spēku. "Tas ir brīnišķīgi! Tomēr, pat ja tev ir vairāku gadu treniņu pieredze, bet īpaši, ja esi jauniņais sporta zālē, tev, iespējams, ir radušies nepareizi priekšstati par to, kā pareizi trenēties un kāds rezultāts gaidāms. 

Kad vēl, ja ne vasarā baudīt ūdens priekus un nodoties peldēšanai upēs, ezeros un jūrā? Turklāt peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu mūsu organismam – stiprinot mūsu imunitāti un ķermeni kopumā. Kāpēc vajag peldēt un mācīt to arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? 

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Ja vēlies veidot labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!Par ilgstošas sēdēšanas kaitīgo ietekmi liecina stīvums vai pat sāpes muskuļos, smaguma sajūta kājās, tirpšana (skudriņas) kājās un rokās, reibonis pieceļoties, redzes asuma izmaiņas (sametas tumšs gar acīm) un citi simptomi.

Vasara ir vispiemērotākais laiks, lai peldētos dabā, vēl jo vairāk, šī gada laika apstākļi mūs lutina! Ja vēlies peldēt pareizi un ne sliktāk kā profesionāļi, tad ir jāņem vērā dažas nianses. "Piemēram, ūdens augšējais slānis vienmēr būs siltāks par apakšējo, un peldēšana dziļāk, kur ūdens ir aukstāks, var izraisīt krampjus.