Pasaules sporta arēnā salīdzinoši bieži izskan Latvijas vārds. Ostapenko, Porziņģis, Briedis, Melbārdis... Šie sportisti iedvesmo jaunos atlētus būt ātrākiem, spēcīgākiem un sasniegt augstākas virsotnes. Viņu sportiskā izaugsme ir aizsākusies bērnībā, kad viņu vecāki savus bērnus pieteica kādā no sporta pulciņiem.

Kā parādīja sporta zīmola 4F veiktā aptauja, trešdaļa latviešu (33,6%) nodarbošanos ar sportu uzskata par atpūtu un iespēju atjaunot garīgo spēku. "Tas ir brīnišķīgi! Tomēr, pat ja tev ir vairāku gadu treniņu pieredze, bet īpaši, ja esi jauniņais sporta zālē, tev, iespējams, ir radušies nepareizi priekšstati par to, kā pareizi trenēties un kāds rezultāts gaidāms. 

Kad vēl, ja ne vasarā baudīt ūdens priekus un nodoties peldēšanai upēs, ezeros un jūrā? Turklāt peldēšana ir ne vien patīkama, bet arī sniedz daudz ieguvumu mūsu organismam – stiprinot mūsu imunitāti un ķermeni kopumā. Kāpēc vajag peldēt un mācīt to arī bērniem? Kā peldēt pareizi un ar ieguvumu veselībai? 

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Ja vēlies veidot labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!Par ilgstošas sēdēšanas kaitīgo ietekmi liecina stīvums vai pat sāpes muskuļos, smaguma sajūta kājās, tirpšana (skudriņas) kājās un rokās, reibonis pieceļoties, redzes asuma izmaiņas (sametas tumšs gar acīm) un citi simptomi.

Vasara ir vispiemērotākais laiks, lai peldētos dabā, vēl jo vairāk, šī gada laika apstākļi mūs lutina! Ja vēlies peldēt pareizi un ne sliktāk kā profesionāļi, tad ir jāņem vērā dažas nianses. "Piemēram, ūdens augšējais slānis vienmēr būs siltāks par apakšējo, un peldēšana dziļāk, kur ūdens ir aukstāks, var izraisīt krampjus. 

Natālija Novikova ir Baltijas ratiņtenisa čempione, māksliniece un sabiedriski aktīva sieviete, kura lielu daļu sava brīvā laika velta tam, lai bērnus ar kustību traucējumiem mudinātu nodarboties ar sportu un citam nodarbēm. Pirms deviņiem gadiem neveiksmīgas muguras operācijas rezultātā Natālija zaudēja spēju staigāt, un kopš tā laika pārvietojas ratiņkrēslā. 

Šī vasara mūs ir sagaidījusi ar īpaši karstu un tveicīgu laiku, kas var būt īsts pārbaudījums mūsu veselībai un labsajūtai. Tveicīgais laiks ir arī īpašs izaicinājums, ja nodarbojamies ar fiziskajām aktivitātēm vai sportojam. Kas jāņem vērā, plānojot treniņus un aktivitātes karstā, saulainā laikā? Kā šajā laikā pasargāt savu veselību un izvairīties no karstuma dūriena? 

Statistikas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvija ir to Eiropas valstu pulkā, kur visstraujāk pieaug bērnu aptaukošanās. Iemesli ir dažādi – līdztekus ģenētiskiem faktoriem, nelabvēlīgiem vides apstākļiem un neveselīgai pārtikai ierindojas arī mazkustīgs dzīvesveids. Pētījumi uzrāda satraucošu faktu – tikai piektdaļai Latvijas skolēnu ir pietiekama fiziskā aktivitāte. 

Līdz ar silta laika iestāšanos Jūrmalas pašvaldības policijas Glābšanas dienests aicina ievērot svarīgākās drošības prasības, lai atpūta pie jūras vai citām ūdenstilpēm neradītu nepatīkamus starpgadījumus.