Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

Locītavu veselību bieži vien pietiekami nenovērtē līdz brīdim, kad tā jau ir būtiski pasliktinājusies. Parasti problēmas parādās pēc 50 gadu vecuma. "Tomēr prātīgāk jau laikus darīt visu, lai vēlāk locītavas neradītu raizes," saka farmaceite.

Periostīts ir kaula vai kaula plēves iekaisums. Retos gadījumos tā ir patstāvīga slimība, jo parasti ir saistīta ar citām kaulu vai mīksto audu slimībām, galvenokārt sastrutojumiem. Periostīts var rasties arī pēc traumām, līdztekus audzējiem; tas var būt gan akūts, gan hronisks. Dažkārt periostīts var pāriet uz kaulu un izraisīt osteomielītu.

Ankiloze ir pastāvīgs locītavas nekustīgums, ko rada kaulu galu saaugums, kas var būt arī ievainojuma vai slimības rezultāts. Ja saaugumu veido kaulaudi, locītava var kļūt pilnīgi nekustīga. Ja to veido saistaudi vai skrimšļaudi, dažreiz iespējamas nelielas kustības.

Smagi plakstiņi rītos vai kājas, kas vakarpusē kļuvušas kā bluķi, nav retas parādības – tūska var piemeklēt ikvienu. Šai diskomfortu radošai problēmai ir jāatrod iemesls un jācenšas novērst. Pārsteidzoši, bet visai bieži iemesls ir pavisam ikdienišķs.

Īpaši ceļgala traumu riskam pakļauti sportisti – futbolisti, basketbolisti –, jo viņi spēles laikā bieži strauji maina virzienu, pagriežot ķermeni. Tajā brīdī var notikt krusteniskās saites plīsums, turklāt 20% gadījumu rodas arī meniska plīsums. "Taču arī bez traumas sāpes, stīvums, grūtības kāpt – liecina par nopietniem izmaiņu procesiem ceļos," apkopojot galvenos ieteikumus ceļu locītavu veselībai, saka traumatologs ortopēds.

Gūžas locītavai ir ļoti svarīga loma ķermeņa līdzsvara saglabāšanā un pilnvērtīgu kāju kustību nodrošināšanā. Tomēr mazkustība, liekais svars un citi faktori laika gaitā atstāj negatīvu ietekmi uz gūžas locītavu, kas var izpausties kā sāpes, kustību ierobežojumi un dzīves kvalitātes pasliktināšanās.

Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saskārušies ar locītavu sāpēm, liecina jaunākā Veselības indeksa dati. Visbiežāk jeb 34% gadījumu locītavu sāpes piemeklē iedzīvotājus, kuri par maz nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm. Vairāk par locītavu sāpju iemesliem un veidiem, kā no tām izvairīties, stāsta farmaceite. 

Muguras sāpes, tirpstošas rokas, kakla skriemeļu problēmas, kas savukārt izraisa citus nepatīkamus simptomus – šīs ir tikai dažas, taču ļoti izplatītas veselības problēmas, kurās cilvēki iedzīvojas darba vietā, norāda apdrošināšanas sabiedrība.

Viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām ir kalcijs. Tas rūpējas par kaulu un zobu izturību, kā arī veicina normālu sirds, muskuļu un nervu sistēmas darbību. Kalcija uzņemšana īpaši ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo, hormonālu izmaiņu dēļ, senioriem šī minerālviela uzsūcas sliktāk.