Mukopolisaharidoze ir retu ģenētisku slimību grupa; slimības rezultātā netiek pareizi sadalīti mukopolisaharīdi, tādējādi, izraisot nepilnīgas vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā, tiek traucētas šūnu funkcijas. Zīdaiņiem ir novērojamas cirkšņu un nabas trūces pazīmes, skeleta nepilnības, palēnināta augšana, rupji sejas vaibsti, radzenes apduļķošanās, kā arī palielinātas aknas un liesa.

Muskuļu sāpes var būt simptoms arī nopietnām muskuļu slimībām, un viena no tādām ir arī reti sastopamā Pompes slimība. Šādas pataloģijas gadījumā cilvēka ķermenī ir kavēta lizosomas izstrāde, kas enerģijas iegūšanas nolūkos šķeļ cukuru, ko sauc par glikogēnu. Pompes slimība izraisa muskuļu vājumu un apgrūtinātu elpošanu; organismā uzkrājoties pārāk daudz cukuram, tiek nodarīti bojājumi muskuļiem un orgāniem, galvenokārt aknas un sirdi.

Neregulāras muskuļu sāpes ir normāla parādība, it īpaši tad, ja ikdienā cilvēks ir aktīvs vai ar sportiskām aktivitātēm sācis nodarboties pavisam nesen. Visbiežāk šīs sāpes pāriet pāris dienu laikā bez medicīniskas ārstēšanas, tomēr ir gadījumi, kad muskuļu sāpes var signalizēt arī par kādu saslimšanu.

Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

Locītavu veselību bieži vien pietiekami nenovērtē līdz brīdim, kad tā jau ir būtiski pasliktinājusies. Parasti problēmas parādās pēc 50 gadu vecuma. "Tomēr prātīgāk jau laikus darīt visu, lai vēlāk locītavas neradītu raizes," saka farmaceite.

Periostīts ir kaula vai kaula plēves iekaisums. Retos gadījumos tā ir patstāvīga slimība, jo parasti ir saistīta ar citām kaulu vai mīksto audu slimībām, galvenokārt sastrutojumiem. Periostīts var rasties arī pēc traumām, līdztekus audzējiem; tas var būt gan akūts, gan hronisks. Dažkārt periostīts var pāriet uz kaulu un izraisīt osteomielītu.

Ankiloze ir pastāvīgs locītavas nekustīgums, ko rada kaulu galu saaugums, kas var būt arī ievainojuma vai slimības rezultāts. Ja saaugumu veido kaulaudi, locītava var kļūt pilnīgi nekustīga. Ja to veido saistaudi vai skrimšļaudi, dažreiz iespējamas nelielas kustības.

Smagi plakstiņi rītos vai kājas, kas vakarpusē kļuvušas kā bluķi, nav retas parādības – tūska var piemeklēt ikvienu. Šai diskomfortu radošai problēmai ir jāatrod iemesls un jācenšas novērst. Pārsteidzoši, bet visai bieži iemesls ir pavisam ikdienišķs.

Īpaši ceļgala traumu riskam pakļauti sportisti – futbolisti, basketbolisti –, jo viņi spēles laikā bieži strauji maina virzienu, pagriežot ķermeni. Tajā brīdī var notikt krusteniskās saites plīsums, turklāt 20% gadījumu rodas arī meniska plīsums. "Taču arī bez traumas sāpes, stīvums, grūtības kāpt – liecina par nopietniem izmaiņu procesiem ceļos," apkopojot galvenos ieteikumus ceļu locītavu veselībai, saka traumatologs ortopēds.

Gūžas locītavai ir ļoti svarīga loma ķermeņa līdzsvara saglabāšanā un pilnvērtīgu kāju kustību nodrošināšanā. Tomēr mazkustība, liekais svars un citi faktori laika gaitā atstāj negatīvu ietekmi uz gūžas locītavu, kas var izpausties kā sāpes, kustību ierobežojumi un dzīves kvalitātes pasliktināšanās.