Podagra ir samērā izplatīta un sarežģīta artrīta forma, kas var skart ikvienu. To raksturo pēkšņas, smagas un mokošas sāpju lēkmes, pietūkums, apsārtums un jutīgums skartajā locītavā. Podagra (no grieķu valodas – kāju slazds) var attīstīties arī vairākās locītavās, bet visbiežāk — lielā pirksta locītavā.

Kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji pēdējos gados ir kļuvuši īpaši populāri gan skaistumam – ādas, matu un nagu stiprināšanai, gan locītavu atbalstam. Kas ir kolagēns, kas norāda uz tā trūkumu, vai varam to uzņemt ar uzturu un kā izvēlēties sev piemērotāko kolagēnu?

Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt.

Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tās rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Lai gan ar pārtiku organisms var uzņemt vajadzīgās uzturvielas, bieži to daudzums ir nepietiekams.

Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.

Tas, vai mūsu locītavas jūtas labi, lielā mērā ietekmē arī mūsu vispārējo kustību prieku. Taču to bieži vien novērtējam vien tad, kad jau parādās kādas sāpes, diskomforts un problēmas. Ko varam darīt ikdienā, lai jau laikus rūpētos par locītavām? Konsultē farmaceits.

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.