Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.

Tas, vai mūsu locītavas jūtas labi, lielā mērā ietekmē arī mūsu vispārējo kustību prieku. Taču to bieži vien novērtējam vien tad, kad jau parādās kādas sāpes, diskomforts un problēmas. Ko varam darīt ikdienā, lai jau laikus rūpētos par locītavām? Konsultē farmaceits.

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Ne reizi vien ir dzirdēts pieminām kolagēnu. Ar gadiem šīs olbaltumvielas ražošana organismā samazinās un tas atsaucas gan uz locītavu un saistaudu veselību, gan ādu – parādās novecošanās pazīmes. Labā ziņā – kolagēna zudumu ir iespējams kompensēt.

Cilvēka ķermenis un, jo īpaši, locītavas nemīl steigu un pārpūli! Pieaugušam cilvēkam līdz 65 gadiem ir rekomendēta vismaz 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā. Tātad – gandrīz katru dienu un nedaudz. 

Glikozamīns ir skrimšļaudu būvmateriāls, kas palīdz saglabāt veselīgas un stipras locītavas un piedalās jaunu saistaudu izstrādē. Ar gadiem organisma spēja sintezēt glikozamīnu samazinās, kā rezultātā rodas diskomforts un sāpes, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti un pat kustībspēju. 

Vērtīgā olbaltumviela kolagēns organismā atbildīga kā par ādas, matu un nagu skaistumu, tā arī par saistaudu, kaulu un muskuļu veselību. Lai gan šo proteīnu ķermenis spēj izstrādāt pats, ar gadiem tā daudzums samazinās un to nepieciešams uzņemt papildus. 

Organismam nepieciešamos vitamīnus ikdienā uzņemam dažādos veidos, bet dažkārt nepareizas produktu lietošanas vai rīcības rezultātā vajadzīgās uzturvielas neuzsūcas un tiek izvadītas no organisma. Bieži vien organisms mums pats signalizē, ja ir kādu vitamīnu, minerālvielu vai uzturvielu deficīts, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību izmaiņām organismā un savlaikus rīkoties, lai saglabātu ķermeni veselu. 

Kubitālais kanāls, caur ko iet elkoņa nervs, atrodas elkoņa locītavas iekšpusē. Kubitālā kanāla sindroms ir stāvoklis, kas saistīts ar elkoņa nerva saspiedumu vai sastiepumu, kas, savukārt, var izraisīt nejutīgumu vai tirpšanu mazajā pirkstiņā un zeltnesī, arī sāpes apakšdelmā un/vai vājumu rokā. Elkoņa nerva saspiedums ir otra izplatītākā kompresijas neiropātiju forma.