Klepus ir viens no izplatītākajiem elpceļu saslimšanu simptomiem, nereti izraisot ne vien sāpes un diskomfortu, bet arī traucējot naktsmieru un ikdienas gaitas. Lai klepu sekmīgi ārstētu, nepieciešams noskaidrot tā cēloni, kā arī piemērot atbilstošu terapiju atkarībā no klepus veida un izpausmēm.

Sen zināms, ka dažādas sildošas procedūras saaukstēšanās slimības laikā var palīdzēt ātrāk atlabt. Tiesa, ir svarīgi saprast, vai ķermeņa daļu, piemēram, kāju, krūšu, muguras sildīšana, ir piemērota konkrētajā gadījumā.

Intīmajai higiēnai ir liela nozīme, lai mēs ik dienas justos labi un komfortabli. Izmantojot nepiemērotus līdzekļus intīmās zonas kopšanai, var tikt izjaukts intīmās zonas līdzsvars, kas var veicināt dažādu nepatīkamu sajūtu rašanos. 

Sasniedzot 40+ vecumu, kad redze dabiski sāk novecot, nereti cilvēkiem nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas apgrūtina iespēju saskatīt informāciju tuvumā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt redzes speciālistu. 

Rudens ir laiks, kad cilvēkus pārņem skumjas, pasliktinās garastāvoklis, daudzi sāk dzīvot stresa un satraukuma stāvoklī. To veicina gan drūmums dabā, gan augstie komunālie maksājumi, daudzu preču un pakalpojumu sadārdzināšanās.

Bērnudārza gaitu laiks daudziem vecākiem var būt liels pārbaudījums. Šajā laikā parādās jauni satraukumi, un bērns mēdz bieži slimot. Tas rada jautājumus – cik bieža slimošana šajā periodā tiek uzskatīta par normu un ko darīt vai nedarīt vecākiem, ja bērns bieži slimo?

Divas karbonādes, četri vārīti kartupeļi, salāti, un vēl nav gana! Vai ir jāuztraucas, ja pusaugu dēls vai meita ēd pat vairāk nekā vecāki? To skaidro sertificēta uztura speciāliste.

Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.

Digitālā satura autors, fizioterapeits un divu mazu bērnu tētis Gustavs Mellenbergs, kas aktīvi dalās sociālajos tīklos ar savas ģimenes ikdienu un maltītēm, bija pārliecināts, ka āboliem puvuma vietu var izgriezt un tad tos var gan apēst, gan taisīt ievārījumus vai arī kompotus. 

Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums – to nevar izārstēt, taču tās simptomus var kontrolēt. Tiesa, astma mēdz arī saasināties, tādēļ ir svarīgi sadarboties ar savu ārstu un farmaceitu, lai sekotu pazīmēm un pēc vajadzības pielāgotu ārstēšanu.