Kā pamanīt, ka aizkavējusies zīdaiņa motoriskā attīstība? Skaidro fizioterapeite

Tas, vai mazulis attīstās pareizi un atbilstošā laikā, ir izplatīts vecāku satraukuma iemesls. Pirmajā dzīves gadā bērnam ir jāapgūst dažādas kustības, kas nebūt nav vienkāršas. Kā noteikt, vai zīdaiņa fiziskā attīstība notiek normas robežās, un kā pamanīt, ja notikusi aizkavēšanās, skaidro sertificēta fizioterapeite, "Rimi Bērniem" eksperte Jekaterina Bovtramoviča.

Zīdaiņa motoriskās attīstības nozīme

Motoriskā attīstība ir daudzveidīgu kustību apguve, sākot no vienkāršām un pakāpeniski pārejot uz sarežģītākām. Kad jaunā kustība tiek apgūta, nostiprinās prasmes to pielietot, lai turpmāk varētu apgūt jau grūtākas kustības un pozas. “Piemēram, lai nonāktu līdz tādām sarežģītām kustībām kā rāpošana, vispirms ir jāapgūst prasme nomainīt pozu, pagriežoties uz sāna, tad uz vēdera un tālāk nostāties uz rokām balstā. Motoriskā attīstība ietver lielu daudzumu mehānismu, kuri nosaka ekstremitāšu regulāciju, pozu maiņu, muskuļu sasprindzinājumu un atbrīvošanu. Veiksmīga un secīga motoriskā attīstība ir būtiska – tas ir veids, kā bērns var adaptēties apkārtējā vidē. Vecākiem un citiem aprūpētājiem ir liela nozīme tajā, lai veiksmīgi attīstītos zīdaiņa motoriskā veiklība, ātrums un izturība”, norāda fizioterapeite.

Motoriskās attīstības aizture ir nepietiekamas fiziskas iemaņas un attīstība zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem. Regulārajās apskatēs ģimenes ārsts seko līdzi tam, vai bērnam nav motoriskās funkcijas aizkavēšanās, proti, vai mazulis atbilstošā laikā prot patstāvīgi noturēt galviņu, velties, sēdēt, celties kājās, stāvēt, staigāt un veikt citas kustības. 

Kādā vecumā un ko zīdainim jāprot izdarīt?

Visiem zīdaiņiem ir līdzīga attīstības secība, tomēr var atšķirties temps. To ir svarīgi ņemt vērā, lieki sevi neuztraucot, ja draugu bērns kaut ko jau prot, bet savējais vēl nē.

• Vidēji četrus līdz piecus mēnešus vecs zīdainis prot pagriezties no muguras uz sāniem. Normālā attīstības gaitā šīs prasmes tiek apgūtas divu līdz septiņu mēnešu vecumā.
• Pagriezties no muguras uz vēdera zīdainis prot vidēji sešu līdz septiņu mēnešu vecumā, taču normāls vecuma diapazons šīs prasmes apgūšanai ir četri līdz desmit mēneši.
• Vidēji sešu līdz septiņu mēnešu vecumā zīdainis prot stabili noturēties sēdus. Normālā attīstībā šīs prasmes sāk veidoties jau piecos mēnešos un turpina attīstīties līdz deviņu mēnešu vecumam.
• Piecelties kājās un stāvēt mazulis prot jau vidēji astoņos mēnešos. Normālā attīstībā stāvēšanas apguve tiek uzsākta piecu mēnešu vecumā un var turpināties līdz pat gadam.
• Staigāšanu ar pieturēšanos mazulis uzsāk vidēji deviņu līdz desmit mēnešu vecumā, taču normas robežās prasmes veidojas no septiņu līdz 12 mēnešu vecumam.
• Patstāvīgā brīvsolī bērni dodas vidēji jau 11–12 mēnešu vecumā. Normālā attīstības gaitā kustību apguve sākas jau deviņos mēnešos un pilnveidojas līdz pat 17 mēnešiem.

Videi ir jāveicina bērna fiziskā attīstība

Ja zīdainis reti tiek likts dzīvoties uz grīdas, var tikt iespaidota motoriskā attīstība, tāpēc videi ir jābūt kustību veicinošai. “Jāuzsver, ka grīda ir droša vide, kur bērna ķermenis var labi sajust atbalstu, kontaktu ar grīdas virsmu, un tas savukārt palīdz saprast savu ķermeni, tā kustības. Tāpat grīda paver plašu redzesloku, sniedz kustību brīvību, ļaujot muskuļiem labāk attīstīties,” norāda eksperte.

Arī zīdaiņa nepareiza aprūpe (pacelšana, nolikšana, pārģērbšana, nēsāšana) un apģērba izvēle var neveicināt motorisko attīstību un varbūt pat to kavēt: “Piemēram, ja mazulim krekliņš ir par lielu, ar pārāk garām piedurknēm, kas pārklāj plaukstas, tas traucē plaukstu balsta un ķermeņa izjūtu un traucē attīstīties sensorikai. Ja apģērbs ir par šauru, tas it kā saspiež bērnu, taču ķermenim jājūt brīvība, mazulim jāspēj viegli piedzīvot kustības. Tāpēc ir ļoti svarīgi vilkt atbilstoša izmēra apģērbu,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Slimības, priekšlaicīga dzimšana un ģenētiskas saslimšanas

Ja zīdaiņa dzīves laikā ir bijušas smagas dzemdības, pārciesta smaga saslimšana, traumas, operācijas vai citas ar veselību saistītas problēmas, tas var ietekmēt zīdaiņa fiziskās attīstības gaitu. Kad bērns būs vesels un atgriezīsies enerģija, attīstība turpināsies. Ja bērns ir dzimis priekšlaikus, motoriskā attīstība var nenotikt saskaņā ar normu, un tas ir normāli. Speciālisti vienmēr ņem vērā to, ja mazulis ir dzimis priekšlaikus. Tāpat attīstību var ietekmēt ģenētiski vai neiroloģiski iemesli.

Iekavētā atgūšana

“Ja bērnam ir motoriskās attīstības aizture vieglā formā, kas izlīdzinās līdz pusotra gada vecumam, piemēram, bērns patstāvīgi nestaigāja, bet līdz pusotram gadam sāk staigāt, domājams, nekādas problēmas ilgtermiņā nav sagaidāmas. Ja aizture ir ilgākā periodā, tas var traucēt attīstīties lielajai un sīkajai motorikai, domāšanai, atmiņai, koncentrēšanās spējām, valodas attīstībai, paškontrolei un citiem būtiskiem attīstības procesiem,” norāda fizioterapeite. Lai atgūtu attīstībā iekavēto, nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, kurš nozīmēs vizītes pie rehabilitologa, fizioterapeita, iespējams, arī pie neirologa. Pēc izstrādāta plāna mediķi palīdzēs zīdainim apgūt jaunas iemaņas un uzlabot fizisko attīstību. Plānā var būt iekļauta vingrošana, peldēšana, masāžas, kā arī individuāli ieteikumi vecākiem, ko mājas apstākļos var darīt, lai veicinātu harmonisku bērna attīstību.

Pat ja motoriskā attīstība ir aizkavējusies, vecākiem galvenais ir ticēt savam mazulim, viņa spējām un tam, ka viss izdosies!