Pieaugušajiem ikdienā jāsaskaras ar dažādām problēmām un stresa situācijām, kas var izraisīt galvassāpes – ne velti ir teiciens "galva plīst pušu". Tomēr lielākoties tiek piemirsts, ka arī maziem bērniem var sāpēt galva un tas parasti tiek uztverts kā kārtējais niķis.

Ikviena sieviete vismaz reizi mūžā ir pieredzējusi mēnešreižu aizkavēšanos, kas ir radījis ne mazums stresa un licis aizdomāties – ja nu tas nozīmē, ka esmu palikusi stāvoklī?

Līdz ar gadiem palielinās mūsu risks sastiept muskuļus, taču tas rodas arī tad, ja sportiskas aktivitātes tiek veiktas bez iesildīšanās, treniņš bijis ilgāks vai intensīvāks nekā parasti.

Tas, kā cilvēks redz glāzi – pustukšu vai līdz pusei pilnu, atkarīgs no indivīda paša rakstura iezīmēm un konkrētās situācijas, kurā viņš atrodas. Sabiedrībā daži saka: optimisti dzīvo ilgāk. Lai gan mūža ilgumam nav tiešas saistības ar regulārām pozitīvām domām cilvēka smadzenēs, optimistisks skats uz lietām var ietekmēt kā ikdienas lēmumus, tā paša cilvēka veselību.

Nātrene ir niezoši, reizēm raupji izsitumi, kas parādās uz ādas virsmas.

Teju ikviens zina, cik labi ir sportot, bet ne visi apzinās, ka tikpat svarīga pēc fiziskām aktivitātēm ir ķermeņa atjaunošana, ko nodrošina atbilstošs uzturs.

Vēzis gadu desmitiem bijusi diagnoze, kuru izdzirdēt pacienti vienmēr baidījušies. Tomēr straujiem soļiem uz priekšu iet arī medicīna. Pateicoties pētījumiem un zinātniskiem atklājumiem, pēdējos gados jaunas un progresīvas vēsmas ienākušas arī vēža ārstniecībā.

Traumatisku notikumu rezultātā, cilvēka psihiskais stāvoklis var tikt ietekmēts neatkarīgi no tā, vai pārdzīvotais gadījies vienreiz, vai vairākkārt.

Veselības ministrija nolēmusi, ka zāles jāpērk (jānozīmē) ierēdņiem, nevis ārstiem. Jo ministrija labāk par ārstiem zinās– cik, kuras un kāpēc zāles jāpērk.

Demence jeb dzīves laikā iegūta plānprātība nereti tiek uztverta kā normāla novecošanās iezīme, lai gan dažas tās izpausmes vienlaikus liecina arī par Alcheimera slimības attīstīšanos.