Mūsdienās galvassāpes ir ļoti izplatītas, un visbiežāk tās tiek uztvertas kā normāla parādība pārpūles, noguruma, stresa vai laikapstākļu maiņas dēļ. Taču pret galvassāpēm jāizturas ar īpašu vērību, jo tās var signalizēt arī par kādu nopietnu saslimšanu. Viena no tādām ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma, kuras raksturīgākā pazīme ir pēkšņas un spēcīgas galvassāpes. Tās ignorējot un laicīgi neuzsākot ārstēšanu, sekas var būt letālas.

Galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma ir maisveida paplašinājums kādā no galvas smadzeņu artērijām (biežāk aortā), ko radījis iedzimts vai dzīves laikā iegūts asinsvadu sieniņas bojājums. Piepildoties ar asinīm, artērijas paplašinājums spēj īsā laikā pieaugt izmēros, un rezultātā aneirisma sāk radīt spiedienu uz smadzeņu audiem un nervu galiem, tādējādi pasliktinot asinsriti smadzenēs un izraisot spēcīgas galvassāpes un citus akūtus simptomus. Paplašinājumam plīstot, galvas smadzenēs notiek asinsizplūdums, kas var provocēt neiroloģiska spektra traucējumus, bet smagākos gadījumos – arī nāves iestāšanos. Tāpēc, pamanot kādu no zemāk minētajiem simptomiem, nekavējoties jāvēršas pēc ārsta palīdzības, lai veiktu visus nepieciešamos izmeklējumus un noteiktu precīzu diagnozi.

Simptomi

Slimība var neizpausties gadiem ilgi, nereti tā tiek atklāta nejauši, veicot izmeklējumus. Pamanot šos simptomus, steidzami jāvēršas pie neirologa, lai novērstu aneirismas plīsuma risku.

Raksturīgākie galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas simptomi ir:

• pēkšņas un asas galvassāpes,
• galvas reiboņi,
• acu sāpes, paaugstināts jutīgums pret gaismas avotiem,
• neskaidra, miglaina redze,
• sejas muskulatūras nejutīgums (parasti vienā pusē),
• acu zīlīšu paplašināšanās,
• samaņas zudums,
• slikta dūša un vemšana,
• motorisko funkciju pasliktināšanās,
• strauja redzes pasliktināšanās, redzes dubultošanās,
• kāju un roku jušanas traucējumi, spēcīga tirpšanas sajūta.

Aneirisma tās attīstības sākuma etapā parasti nerada nekādus simptomus. Pirmie simptomi sāk izpausties, kad asinsvada sieniņas paplašinājums ir ieguvis jau ievērojamus izmērus vai notiek aneirismas plīsums.

Cēloņi

Aneirismas attīstības risks ir īpaši paaugstināts šādos gadījumos:

• iedzimtas asinsvadu attīstības anomālijas;
• ilgstoši paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija;
• dzīves laikā gūtas nopietnas galvas traumas;
• infekcijas, kas skārušas galvas smadzeņu asinsvadus;
• ateroskleroze (hroniska asinsvadu slimība);
• iepriekš diagnosticēts audzējs galvas smadzeņu apvidū;
• neveselīgi paradumi (smēķēšana, pārmērīga alkohola vai narkotisko vielu lietošana);
• ģenētiskie faktori.

Ārstēšana

Mūsdienu medicīnas iespējas ļauj ārstēt galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu, pielietojot visdažādākās ārstniecības metodes. Nopietnākos gadījumos aneirismu ārstē ar ķirurģiskas iejaukšanās palīdzību. Aneirismas likvidēšanas operācija tiek nozīmēta, veidojumam sasniedzot noteiktus izmērus, kā arī attīstoties citām saistītām slimībām. Pacientam jāatrodas pastāvīgā ārstu uzraudzībā, kuras gaitā tiek noteikta aneirismas lokalizācija, paplašinājuma lielums un augšanas intensitāte, plīsuma varbūtība un patoloģijas veids, kas ļauj piemeklēt drošāko un efektīvāko ārstēšanas metodi. Ārstēšana atkarīga arī no pacienta vecuma, veselības stāvokļa un slimības radītām komplikācijām.

Pacienta ārstēšanas efektivitāte un drošība ir vistiešākajā veidā atkarīga no savlaicīgas diagnostikas veikšanas, tāpēc, pamanot pirmos galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas simptomus, nekavējoties jādodas pie ārsta-neirologa un jāiziet kompleksa veselības pārbaude.