Visi apzinās to, ka mums būtu vairāk enerģijas, mēs būtu laimīgāki un veselīgāki, ja regulāri nodarbotos ar sportu un piekoptu veselīgu dzīvesveidu. Taču ikdienas dzīve ir pārpildīta ar dažādām rūpēm – darbs, ģimene un citi pienākumi – un treniņi bieži vien tiek atstāti novārtā.

Visiem ir zināms, ka bērniem būtu vairāk jākustas, veselīgāk jāēd un jālieto uzturā mazāk cukuru saturošu produktu. Taču ne vienmēr tas, ko uzskatām par veselīgu, tāds patiešām ir.

Fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē ķermeni, ļauj vairot darba produktivitāti un sniedz virkni citu priekšrocību, uzlabojot gan veselību, gan pašsajūtu.

"Nav atšķirības, vai tas ir tavs bērns vai sveša, mēs, pieaugušie, esam atbildīgi par ikvienu mazo cilvēku," runājot par to, kā nosargāt bērnu dzīvības, teic bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava.

Nereti elektroniskās cigaretes tiek uzskatītas par veselībai mazāk kaitīgām nekā parastās cigaretes, tomēr arī tās negatīvā veidā ietekmē organismu un veselību.

Aptuveni 30% cilvēku visā pasaulē cieš no halitozes, kuru plašāk sauc par sliktu elpu. Pastāv dažādi riska faktori, kas var to izraisīt - nepareizs uzturs, tabakas izstrādājumu lietošana, kā arī veselības problēmas.

Vēdersāpes, ko jūti pēc tam, kad esi iedzēris piena glāzi var nešķist īpaši nozīmīgas, tomēr, ja jūties slikti ikreiz, kad esi ēdis kādu piena produktu, iespējams, tas liecina par kādu lielāku veselības problēmu.

Vitamīnam B-12 ir būtiska loma cilvēka veselībā. Tā trūkums uzturā var nelabvēlīgi ietekmēt fizisko un garīgo veselību.

Pēcdzemdību periodā ar depresiju saskaras aptuveni 10-20 % jauno māmiņu. Emocionālie traucējumi nereti tiek atstāti bez ievērības, un sievietes nemeklē palīdzību pie speciālista, tādējādi nesaņemot vajadzīgo ārstēšanu.

Alcheimera slimība izraisa smadzeņu šūnu bojāeju noteiktos nervu sistēmas centrālās daļas apvidos, taču tas parasti notiek nevis vienlaicīgi, bet pakāpensiki.