Tā kā Slimību profilakses un kontroles centrs ir izziņojis gripas epidēmijas sākumu no 2019. gada 15. janvāra, Nacionālais veselības dienests (NVD) informē par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ar gripu saslimušajiem iedzīvotājiem.

Uzturēšanās svaigā gaisā ir neatņemama veselīga dzīvesveida sastāvdaļa arī ziemā, tomēr, iestājoties īpaši aukstam laikam, ir jāievēro piesardzība. Nepārdomāta rīcība un neatbilstošs apģērbs lielā salā var radīt nopietnas sekas, proti, apsaldējumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. 

Šī gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs.

Vecāku attiecības ar katru no bērniem ir citādākas, jo atšķiras gan bērnu rakstura īpašības, gan arī vecums. Šo iemeslu dēļ, vecāki nereti izvirza dažādas prasības un atšķirīgi arī pret saviem bērniem izturas. Tomēr, lai visi bērni justos mīlēti un pamanīti, ir ārkārtīgi svarīgi ievērot taisnīguma principu.

Klepus ir organisma aizsargmehānisms – dabisks reflekss, kura galvenais mērķis ir dabūt ārā no elpceļiem svešas daļiņas. Biežākais iemesls klepum bērna vecumā ir vīrussaslimšanas, un līdz piecu gadu vecumam var būt kādas astoņas slimošanas epizodes gadā. Tas ir normāli, ja šī katra reize neprasa došanos uz slimnīcu un antibiotiku lietošanu.

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins.

Pēdējo desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36% iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības informēšanai.

Lai gan varētu domāt, ka mūsdienās cilvēki ir kļuvuši daudz atklātāki, drošāki un zinošāki, intīmās veselības, higiēnas un reproduktīvie jautājumi joprojām mēdz būt mulsinoši, un sievietes nereti par tiem kautrējas runāt. Tāpat sievietes ne vienmēr pietiekami bieži apmeklē ginekologu, kā rezultātā rodas labvēlīga vide mītiem.

Izplatoties antibiotiku rezistencei jeb baktēriju spējai izdzīvot saskarsmē ar antibiotikām, ārstiem kļūst aizvien grūtāk noteikt slimības ierosinātāju baktēriju, līdz ar to arvien vairāk pieaug risks kļūdīties ar antibiotiku izvēli. Pacientam tas draud pat ar letālu iznākumu. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā vislielākā mirstība pasaulē būs tieši no tām slimībām, ko izraisa pret antibiotikām nejutīgie mikrobi.

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt?