Ārste: Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens <b>– </b>globāla epidēmija
Raksta autore: Līga Liepa, kardioloģe, "Dzelzceļa veselības centrs"
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir globāla epidēmija, taču daudzi pat nezina, ka viņiem ilgstoši ir augsts asinsspiediens, kas, laikus neārstēts, bojā artērijas un dzīvībai svarīgus orgānus.
Lēš, ka no augsta asinsspiediena un hipertensijas pasaulē katru gadu cieš 1,5 miljardi cilvēku, bet septiņi miljoni cilvēku mirst. Augsts asinsspiediens, kas izraisa sirds slimības, smadzeņu trieku (insultu) un nieru slimības, ir biežākais dzīvību apdraudošais riska faktors visā pasaulē.
Kas ir arteriālais asinsspiediens?
Arteriālais asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Tas ir atkarīgs no sirds saraušanās spēka, sirdsdarbības ātruma, cirkulējošo asiņu daudzuma organismā un asinsvadu stāvokļa. Ja artērijas ir sašaurinātas, neelastīgas, asinsspiediens paaugstinās. Mērot arteriālo asinsspiedienu, tiek ņemts vērā intervāls tajā brīdī, kad sirds asinsvadu sieniņas saraujas, un mirklī, kad sirds asinsvadu sieniņas atslābinās.
Kāds ir veselīgs asinsspiediens ?
Asinsspiediens nedrīkstētu pārsniegt 120/80 mm/Hg, turklāt jebkurā vecumā – gados vecākiem cilvēkiem asinsspiediena norma nemainās. Ja asinsspiediens ir 130–139/80–89, to uzskata par augsti normālu. Asinsspiediens, kas pārsniedz 140/90 mm/Hg, ir paaugstināts.
Kādas izjūtas nedrīkst ignorēt?
Ja jūties slikti – ir galvassāpes, sāpes krūtīs, elpas trūkums –, nevajadzētu censties noskaidrot, kāpēc ir tādas izjūtas ar interneta starpniecību, gaidīt, kad šie simptomi pāriet, vai dzert vitamīnus. Uzreiz ir jādodas pie ģimenes ārsta. Šie simptomi var liecināt par paaugstinātu asinsspiedienu. Asinsspiedienu pirmo reizi vajadzētu izmērīt jau pusaudža gados, lai saprastu, kāds ir atbilstošākais konkrētajam vecumam.
Kas ietekmē asinsspiediena svārstības?
Asinsspiediena svārstību saistība ar sezonalitāti, kā tas ir saaukstēšanās slimībām, nav pierādīta. Taču praksē novērots, ka rudenī un ziemā asinsspiediens ir augstāks nekā vasarā. Varbūt cilvēks vasarā nepietiekami daudz uzņem šķidrumu, ir kustīgāks nekā ziemā, tāpēc asinsspiediens ir zemāks. Savukārt asinsspiediena svārstības diennakts laikā vērojamas tāpēc, ka tās ir atkarīgas no slodzes, fiziskas un emocionālas aktivitātes.
Kāpēc hipertensija ir klusā slepkava?
Liela daļa pacientu nejūt, ka asinsspiediens ir paaugstināts, jo sākotnēji tas var neizraisīt sūdzības, pacients pie tā pierod. Bet, zinot par to, taču neko nedarot, lai to pazeminātu, paaugstināts spiediens var izraisīt lielas katastrofas.
Lielāka, būtiskākā riska grupa ir vīrieši vecumā no 30 līdz 50 gadiem, kuri ļoti aktīvi strādā, nepievērš uzmanību savai veselībai un jau pieraduši pie savām (paaugstināta asinsspiediena) izjūtām.
Paaugstināts asinsspiediens kritiski ietekmē trīs orgānus: sirdi, galvas smadzenes un nieres. Tāpēc pēdējā laikā paaugstinātu asinsspiedienu iesaka ārstēt agrāk, nekā bija pieņemts iepriekš. Senāk uzskatīja, ka vajag dot laiku, lai pacients sakārtotu savu dzīvesveidu. Zināms, ka asinsspiedienu ļoti ietekmē fiziskā slodze un emocionālā spriedze. Ja izdotos koriģēt savu dzīvesveidu tā, lai novērstu asinsspiediena paaugstināšanos, zāles, iespējams, nemaz nevajadzētu. Taču praktiski tas nesanāk, mūsu dzīves ritms ir pārāk straujš un saspringts. Ja paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas sākumu nokavē, iespējamas komplikācijas, piemēram, sirds un/vai nieru mazspēja, insults, infarkts… Tāpēc ļoti svarīgi pēc iespējas agrīni sākt koriģēt paaugstināto asinsspiedienu, laikus sastādīt novērošanas un ārstēšanas plānu katram pacientam un izskaidrot individuāli katram no viņiem, kad ir atkārtoti jāierodas pie ārsta. Bieža kļūda ir ārstēšanās kursu veidā, ja ārsts nav izskaidrojis, cik ilgi un kāpēc ārstēšanās jāturpina. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā ārstēšanās lielākoties ir mūža garumā, ja reiz ir pieņemts lēmums, ka risks ir tik liels, ka pacients ir jāārstē.
Asinsspiediena mērījumi
Pacientam ģimenes ārsts veiks vismaz divus asinsspiediena mērījumus, par precīzāko atzīstot otro. Visprecīzāk asinsspiedienu kādreiz varēja izmērīt ar dzīvsudraba aparātu, bet to vides drošības un kaitīguma dēļ vairs neražo. Vismaz vienreiz ģimenes ārsts izmērīs asinsspiedienu uz abām rokām. Precīzāks rezultāts iegūstams ar aparātu, kuram manšete liekama uz augšdelma, nevis pie plaukstas.
Pirms asinsspiediena mērīšanas nevajadzētu dzert kafiju, vismaz 30 minūtes pirms tam – nesmēķēt. Vismaz piecas minūtes ieteicams atrasties miera stāvoklī – sēdus uz krēsla vai dīvānā ar atzveltni, pēdas balstot uz grīdas.
Pacients pats sev mērījumu veic miera stāvoklī. Jāņem vērā, ka arī pilns urīnpūslis var ietekmēt asinsspiediena rādījumus.
Ir svarīgi, lai būtu atbilstoša manšete – standarta manšetes garums ir 32 centimetri, kas ir piemērota vairumam pacientu. Ja augšdelma apkārtmērs ir lielāks, ir jāiegādājas lielāka manšete, mazākai rokai mazāka (<32 centimetri) manšete.
Kā izvairīties no asinsspiediena paaugstināšanās?
Kontrolē savu ķermeņa masu, lai uzturētu normālu svaru. Ierobežo sāls daudzumu uzturā, izvairies no rūpnieciski ražotiem produktiem un pusfabrikātiem, palielini vietējo dārzeņu un augļu patēriņu uzturā. Esi fiziski aktīvs, kusties pēc iespējas vairāk: staigā, kāp pa kāpnēm, nūjo, brauc ar velosipēdu, dejo un izbaudi kustību prieku.
Raksta avots: Žurnāls "Veselības noslēpumi, nr. 42, https://www.vca.lv/veselibas-noslepumi.html
