Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; rezultātā persona nespēj atcerēties būtisku informāciju par sevi un savu dzīvi. Disociācija psiholoģijā nozīmē psihes spēju uz īsāku vai ilgāku laiku atdalīt no sevis pārmērīgu emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no tās destruktīvās ietekmes un sekām.

Ir ģimenes, kurās pēc bērniņa piedzimšanas atklājas, ka mazulim ir traucēta asins recēšana. Bērniņš ir piedzimis šķietami vesels, bet atliek viņam nokrist, smagāk sasisties, kā parādās neierasti lieli zilumi vai rodas locītavu asiņošana, kuras dēļ  bērns izvairās kustināt vienu rociņu vai kājiņu. Nereti asins recēšanas traucējumi izpaužas uzreiz pēc piedzimšanas...

Pandēmijas laikā daudz pieminēts ožas un garšas zudums kā izplatīts Covid-19 simptoms, ko novēro pat tad, kad citu šīs slimības simptomu nav. Metāliska garša mutē dažkārt mēdz parādīties bez īpaša iemesla un šādos gadījumos tā parasti pazūd. Taču šī sajūta var būt arī blakusparādība kādai nopietnākai slimībai.

Ik gadu 3. martā tiek atzīmēta Dzirdes diena, kad tiek aktīvāk runāts par dzirdes problēmām, dzirdes veselības saglabāšanu un profilaksi. Taču, vai zinām, kā attālinātais darbs un mūsu ikdienas ieradumi var ietekmēt dzirdes veselību? Vai apzināmies, ka akūtu dzirdes problēmu gadījumā pie ārsta ir jādodas nekavējoties?

Keratīts ir acs radzenes iekaisums – viena no izplatītākajām acu slimībām, kam ir samērā ilgstoša gaita ar lielāku vai mazāku redzes pavājināšanos. Tā ierosinātāji ir baktērijas, vīrusi, patogēnās sēnītes un parazīti, kas var iekļūt radzenē eksogēnā vai endogēnā ceļā. Keratīts var arī nebūt saistīts ar infekciju; neinfekciozu keratītu var izraisīt samērā neliels ievainojums, pārāk ilga kontaktlēcu nēsāšana vai svešķermenis acī. 

Enurēze jeb "slapināšana gultā" ir nakts urīna nesaturēšana bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Šī rīcība, kas bērniem ir ļoti izplatīta parādība, nav apzināta un mērķtiecīga, bet gan periodiska, nekontrolēta urīna noplūde nakts miega vai diendusas laikā. Līdz piecu gadu vecumam šo diagnozi neuzstāda. Lielākajā daļā gadījumu nakts slapināšana gultā pāriet pati no sevis, bez ārstēšanas, tomēr tajos gadījumos, kad enurēze saglabājas pēc sešu septiņu gadu vecuma, ir jāmeklē speciālista palīdzība.

Šobrīd, kad ir skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis valstī turpināsies vismaz līdz aprīlim, vēl svarīgāk ir pievērst uzmanību savai mentālajai veselībai. Jaunā "normālā" ikdiena, kurā dzīvojam jau teju gadu, vēl aizvien var šķist sveša un nepieņemama. Lai slāpētu nepatīkamas sajūtas, cilvēks, kā pašārstēšanās līdzekli nereti izvēlas lietot alkoholu vai narkotiskās vielas.

Viegli sārti vaigi mēdz asociēties ar veselību un dzīvesprieku, taču izteikti sarkana āda var likt justies neērti un var norādīt, ka pie vainas, iespējams, ir kāda veselības problēma. Farmaceite min piecus izplatītākos iemeslus, kādēļ rodas koši vaigi, un piedāvā risinājumus, lai ikdienā tie nesagādā rūpes.

Arī ārkārtas situācijas apstākļos var gadīties vajadzība pēc ārsta padoma. Labā ziņa ir tā, ka mūsdienu tehnoloģijas šobrīd ļauj sniegt nepieciešamo ārsta atbalstu arī citādākā formātā, nekā līdz šim ierasts. Ginekoloģe Vija Plūme piedāvā iespēju saņemt ginekologa konsultācijas arī interneta vidē (online).

Apmēram līdz viena gada vecumam mēdz būt ierasts, ka bērniņš guļ kopā ar vecākiem – notiek zīdīšana, mamma var justies nogurusi, un bērniņš arī mierīgāk guļ, jūtot tuvu cilvēku klātbūtni. Diemžēl bieži vien šāda kopā gulēšana beidzas ar kreņķiem brīdī, kad mazais tiek izraidīts no siltās vecāku gultas. Kā mācīt bērniņu gulēt savā gultā, skaidro emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.