Ziemā mati tiek pakļauti vairākiem izaicinājumiem. Auksts vējš, stindzinošs sals un centrālā apkure ir tikai daži no iemesliem, kuru dēļ rodas blaugznas, pastiprināti izkrīt mati, kā arī tie kļūst sausi un regulāri saveļas. Kādas ir piecas biežākās matu problēmas, ar kurām saskaramies ziemas periodā, un kā tās risināt? Ieteikumos dalās farmaceite.

Murgi ir domāšanas patoloģijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitātei, kā arī nepakļaujas koriģēšanai. Jāņem vērā, ka apzīmējumam "murgi" medicīnā nav saistības ar miegu un gulēšanu; murgi var būt tikai psihiski slimam cilvēkam, kas rīkojas atbilstoši savām aplamajām domām. Slimībai progresējot, murgi ar laiku kļūst par vienīgo un centrālo domāšanas tematu, kas pārņem visu personību.

Kakla sāpes var parādīties pēkšņi un negaidīti, turklāt īpaši bieži tas notiek aukstajā gadalaikā. Nereti pie šo sāpju parādīšanās vainojam vīrusus un saaukstēšanos, taču vai tas ir vienīgais kakla sāpju iemesls? Kā atšķirt vīrusa izraisītas kakla sāpes no angīnas? Kā pareizi izmantot ārstniecības augu spēku kakla sāpju remdēšanai? 

Kreicfelda-Jakoba slimība ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa demenci un galu galā arī nāvi. Šīs slimības simptomi var būt līdzīgi citiem smadzeņu traucējumiem, piemēram, Alcheimera slimībai, tomēr Kreicfelda-Jakoba slimība parasti progresē daudz straujāk. Visā pasaulē katru gadu uz miljonu cilvēku tiek diagnosticēti viens līdz divi KJS gadījumi.

Tas vien, ka mikroelementi ir mazāk pazīstami par vitamīniem, nenozīmē, ka tie mums ir mazāk nepieciešami, atzīst farmaceits un kopā ar ārsti ortomolekulārās medicīnas speciālisti atklāj būtiskāko šo mikroelementu funkcijas.  

Dienā vēlamajam, ar pārtiku uzņemtajam holesterīna daudzumam nevajadzētu pārsniegt 0,2 gramus, taču Latvijā cilvēki dienā uzņem vidēji 0,6 gramus holesterīna. Svarīgi arī pašlaik, kad daudziem mainījies līdz šim ierastais ikdienas dzīves ritms, sekot holesterīna rādītājiem un darīt visu, lai to kontrolētu, atgādina farmaceite.

Šodien, 17. februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru. 

Tularēmija ir reta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās; tā ir pazīstama arī kā trušu drudzis vai briežutu drudzis. Slimību ierosina baktērija Francisella tularensis, un cilvēki ar to inficēties var dažādos veidos, tostarp no kukaiņu kodumiem un tiešā saskarē ar inficētu dzīvnieku. Tularēmija ir ļoti lipīga un potenciāli letāla slimība, taču, ja tiek diagnosticēta agri, tā parasti ir ārstējama ar specifiskām antibiotikām. 

Skarlatīna jeb šarlaks ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir hemolītiskais streptokoks, kas atrodams slimnieka rīkles un deguna izdalījumos. Pēc izslimošanas organismā izveidojas antitoksīns un rodas imunitāte. Vislielākā skarlatīna izplatība novērojama rudenī un ziemā meteoroloģisko faktoru, organisma pretestības samazināšanās, vitamīnu trūkuma, kā arī biežu elpceļu iekaisumu rezultātā. 

Skaisti sniegotā ziema kombinācijā ar pandēmijas ierobežojumiem liek iedzīvotājiem daudz vairāk laika pavadīt ārā. Līdzīgi kā vasarā āda var apdegt, arī bargs aukstums var atstāt nopietnas sekas ne vien ādai, bet visam organismam, brīdina dermatologs.