Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, viņu skaitam palielinoties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk. 

Depresija ir komplicēta psihiskā slimība, kas ietekmē gan psihi, gan ķermeni, tajā skaitā – uztveri, uzvedību, imūnsistēmu un perifēro nervu sistēmu, tādējādi izjaucot ikdienas ritmu un apgrūtinot funkcionēšanu darbā, mācībās un attiecībās. 

Kāda varētu būt pakāpeniska psiholoģiskās izdzīvošanas instrukcija laikā, kad iepriekšējā mierīgā pasaule pēkšņi ir beigusi pastāvēt. Kā ierobežot reakciju uz karu: dusmām, niknumu, depresiju, asarām, bailēm, apjukumu, paniku un citām tikpat negatīvām emocijām – par to sertificēta klīniskā psiholoģe un sertificētais farmaceits.

Pēdējo nedēļu ikkatrs piedzīvo drūmu emociju virpuli – mutuļo dusmas, bailes, neziņa un skumjas. Tomēr šajā laikā ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo veselību un atļaut sev atgriezties ikdienas ritmā.

Vēl pavisam nesen mūsu ikdienā galvenais satraukums vijās par un ap Covid-19 pandēmiju, tajā pašā laikā viešot cerību, ka jau drīz dzīve atgriezīsies ierastajā ritmā. Taču aizvadītajā nedēļā piedzīvotais ir šokējis iedzīvotājus visā pasaulē un arī Latvijā, ietekmējot emocionālo veselību, kā arī izraisot bailes un stresu. 

Ieilgstot Covid-19 izplatībai un ierobežojumiem, aizvien biežāk izskan nopietnas bažas par pandēmijas radīto ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību. Krīze, strauji mainīgie apstākļi, ilgstoša atrašanās izolētībā un neziņa par nākotni ir labvēlīga augsne mentālās veselības sarežģījumiem, tai skaitā depresijai, kam ne vienmēr tiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības.

Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūti spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību – depresija jau sen ir viena no piecām izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimība [1], no kuras cieš 280 miljoni personu jeb 5% pieaugušo iedzīvotāju [2].

Ikvienam cilvēkam savas dzīves laikā nākas saskarties ar sērām, taču katram šis process var izpausties dažādi. Kādam šis pārdzīvojums var būt salīdzinoši īss, kamēr citiem tas turpinās vairāku mēnešu garumā vai pat ilgāk. Arī dažādi jaunāko pētījumu dati liecina, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu uz tiem, kas zaudējuši sev tuvu cilvēku.

Slimība, nevis slinkums, vājums vai nespēja saņemties – depresija var skart jebkuru. Kā norāda psihiatri, vienlaikus aptuveni 7% no visiem iedzīvotājiem ir ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem, taču tikai niecīga daļa vēršas pēc palīdzības pie ārsta, jo baidās, kaunas un dzīvo aizspriedumu varā.

Brīdī, kad lielai daļai cilvēku gada vidū radās cerība, ka pandēmijas sliktākais posms ir aiz muguras un varēsim pamazām sākt atgriezties “”normālajā”dzīves ritmā, pagāšnedēļLatvija saskārās ar jaunu ierobežojumu – mēnesi ilgu mājsēdi. Daļai cilvēku šie  nosacījumi  ikdienu ietekmē ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, pastiprinot emocionālo spiedienu un stresu.