Trauksme par atgriešanos skolā: Kā to pārvarēt?

Ir bērni, kuri skolas sākumu gaida ar nepacietību, jo varēs satikt draugus, izmēģināt jauno somu, zīmuļus un sporta kedas, savukārt daļa bērnu nevēlas atgriezties skolā. Tam par iemeslu var būt trauksme. Bērniem trauksme ne vienmēr izpaužas tāpat kā pieaugušajiem, tāpēc nereti paliek nepamanīta, un attiecīgi bērnam netiek iedoti rīki, kā satraukumu pārvarēt, stāsta "Rimi Bērniem" labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.

Trauksme par atgriešanos skolā parasti sākas dažas nedēļas pirms skolas sākuma un izpaužas ar kādu no minētajām pazīmēm:

• bērns ir kā pielipis pie vecākiem, pieprasot uzmanību, esot neapmierināts un raudulīgs, ja nesaņem no vecākiem tik daudz uzmanības, cik vēlētos;
• bērns kļūst nemierīgs un “uzvilkts”;
• sūdzības par vēdersāpēm, kas ir biežs psihosomatisks simptoms (psihosomatisks simptoms nozīmē, ka emocionālais distress izpaužas fizisku simptomu veidā);
• izmainās ēšanas un gulēšanas paradumi;
• negatīvas domas, raizes un bažas ar skolu saistītos jautājumos;
• viegli aizkaitināms, biežāk izjūt dusmas, niknumu;
• izteikta raudulība bez acīmredzama iemesla;
• grūtības koncentrēties.

“Satraukums pirms skolas ir labi saprotams. Arī vecāki paši, visticamāk, atceras savu bērnības satraukumu pirms skolas sākuma vai arī jau pieaugušā vecumā satraucas par darba maiņu vai atgriešanos darbā pēc atvaļinājuma,” norāda eksperte. Lai gan satraukumu var saprast, ja tas ir pārmērā liels un izmainās bērna uzvedība, nepieciešams izprast, kas šo satraukumu rada un kā to pārvarēt. Faktori, kas veicina trauksmes attīstību, ir:

• jau esošas cita veida trauksmes: sociālā trauksme (trauksme, kura rodas, atrodoties kopā ar cilvēkiem, piemēram, uzstājoties, uzsākot sarunu, grupā ar nepazīstamiem cilvēkiem, pūļos, lielos pasākumos u.c.); šķiršanās trauksme (trauksme, kas rodas, kad jāpaliek vienam bez drošās personas, piemēram, bērnam grūti ieiet skolā, jo nevar palaist vaļā vecākus); veselības trauksme (satraukums, ka notiks kaut kas slikts ar veselību, piemēram, sāpēs vēders) un citi trauksmes veidi;
• piedzīvots nosodījums skolas vidē, mobings;
• problēmas ģimenē, piemēram, finansiālas grūtības, dzīvesvietas izmaiņas, vecāku strīdi;
• vecāku psihoemocionālās veselības problēmas, piemēram, depresija, trauksme, atkarības;
• skolas vai klases sastāva maiņa.

Bērni ar augstākiem akadēmiskiem sasniegumiem jūtas drošāk pirms skolas sākuma. Tomēr te ir stāsts par mērenību. “Skolēni, kuriem raksturīgs perfekcionisms, satraukumu var radīt iekšējais un reizēm arī ārējais spiediens par akadēmisko sasniegumu līmeņa uzturēšanu – ar katru gadu mācības parasti paliek grūtākas un sarežģītākas,” uzsver eksperte. “Šajā situācijā darbs vispirms pašiem vecākiem jāsaprot, ko viņi sagaida no bērna – kāds akadēmisko sasniegumu līmenis tiek vērtēts kā optimālu, ko tas prasa no bērna un vai tas ir kontaktā ar bērna spējām un interesēm. Un attiecīgi šo pārrunāt ar bērnu un nonākt pie kopsaucēja."

Eksperte stāsta, ka diezgan bieži pusaudži, kuriem ir trauksme, par vecāku gaidām izsakās šādi: “Vecāki saka, lai es nemācos tik daudz, ka nav tik svarīgas manas atzīmes, bet es jūtu, ka viņi sagaida no manis tās labās. Viņi ir priecīgāki, redzot manu 9-10, un mani mierina, kad ir 6. Kāpēc mani ir jāmierina, ja jau atzīmes nav tik svarīgas un es pat nebiju sabēdājies? Man tas liecina, ka vecāki tomēr gaidīja no manis vairāk.”

Novērojot izmaiņas bērna uzvedībā, kas varētu liecināt par trauksmi, būtiski ar bērnu pārrunāt šo satraukumu un nosaukt vārdos, piemēram, “man izskatās, ka tu esi satraucies par skolas sākšanos”. Tas iemāca bērnam atpazīt satraukumu un attiecīgi to pārrunāt, lai trauksme neietekmē uzvedību un bērns nesaņemtu liekus pārmetumus. Lai trauksme mazinātos, no vecāka vispirms bērns gaida sapratni un empātiju, pieņemšanu - “tu tā vari justies”, “varu saprast”, “nāc, samīļosimies”.

Lai bērns nomierinātos, arī vecākam nepieciešams saglabāt mieru un radīt sevī izjūtu, ka ar grūtībām var tikt galā. Pēc tam būtiski noskaidrot, kā bērns pats skaidro šo trauksmi, par ko viņš satraucas. “Reizēm bērni satraucas par jautājumiem, kuri ir vecāku atbildībā, piemēram, bērns vēlas iet uz kādu pulciņu, bet ir dzirdējis vecāku strīdus par naudu un satraucas, vai vecākiem pietiks naudas – bērns pats sāk domāt, kā tērēt mazāk vai kur nopelnīt, vai atteikties no hobija,” stāsta eksperte. “Šādās situācijās vecākiem svarīgi novilkt robežu, parādot, ka tā ir vecāku atbildība un bērnam par šo nevajag uztraukties, jo vecāki tiks galā. Ja ar finansiālo situāciju ir grūtāk, tad visiem nepieciešams salikt savas vēlmes kopā, un tad vecāki izlems, kā rīkoties, un bērnu informēs.”

Savukārt, ja bērna bažas ir saistītas ar viņa paša atbildību, piemēram, viņš satraucas, kā sadraudzēties, tad vecāks var palīdzēt bērnam atrast risinājumus. Ja bērnam bažas nepāriet, tad var jautāt, kas ir sliktākais, kas var notikt, un palīdzēt šim variantam meklēt risinājumus, lai radītu pārliecību, ka bērns varēs tikt galā.