Eksperti: Stresa loma sirds veselībā – joprojām nenovērtēta
Raksta autori: Anda Ķīvīte-Urtāne, RSU Sabiedrības veselības institūta direktore; Dr. Rolands Ivanovs, psihiatrs, psihoterapeits; Dr. Vineta Viktorija Vinogradova, RSU Psiholoģijas un narkoloģijas katedras docētāja
Stresa loma sirds un asinsvadu slimību attīstībā līdz šim nav tikusi pietiekami novērtēta. Klasiskie sirds veselības apdraudētāji – neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīves veids – ir apzināti, taču par stresa ietekmi nereti tiek aizmirsts. Šobrīd, kad politikas veidotāji strādā pie Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plāna, ļoti svarīgi tajā iekļaut pasākumus, kas mazina stresa ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.
Pētījumi, tajā skaitā Latvijā veiktie, nepārprotami liecina – stresam ir neatkarīga loma sirds un asinsvadu slimību attīstībā. Par novecojušu uzskatāms līdzšinējais uzskats, ka stress tikai kalpo par palaidējmehānismu citiem, jau augstāk minētajiem “īstajiem” sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.
Kā stress darbojas ķermenī?
Stresa patoģenētiskais mehānisms līdz galam vēl nav izpētīts. Bet ir zināms, ka stress ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu, imūnsistēmu, vielmaiņu, hipotalāma-hipofīzes-virsnieru hormonālo sistēmu, kā rezultātā izdalās hormoni – adrenalīns, noradrenalīns, kortizols – un ar iekaisīgiem procesiem saistītās bioloģiski aktīvās vielas: cilvēkam paātrinās sirds darbība, sašaurinās artērijas un paaugstinās asinsspiediens, palielinās asinsrece (trombu veidošanās risks!) un cukura līmenis, kas savukārt veicina asins cirkulāciju uz muskuļiem, bet samazina asinsriti un skābekļa piegādi sirdij. Šo procesu mērķis ir mobilizēt organismu cīņai, taču, ja šāds mobilizēts stāvoklis kļūst nepārejošs vai ilgstošs, ar laiku rodas sirds-asinsvadu sistēmas bojājumi, vielmaiņas traucējumi ar cukura un holesterīna līmeņa pieaugumu un aptaukošanos. Šāds hronisks “cīņas” stāvoklis var postoši ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, īpaši, ja to pavada cukura diabēts, smēķēšana, liekais svars, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs. Sašaurinās sirds asinsvadi, veidojas trombi, sirds ritma traucējumi, kas var veicināt miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas risku. Stresa ietekmē var rasties arī miega traucējumi, kas sekmē ķermeņa masas pieaugumu un cukura diabēta attīstību. Protams, aiz šiem dažādajiem komplicētajiem procesiem organismā stresu kā nozīmīgu sirds slimību cēloni viegli var nepamanīt un tā nozīmi – neapzināties, jo nereti, novērtējot fizisko veselības stāvokli, psihoemocionālajiem faktoriem pienācīga uzmanība veltīta netiek.
Kvalitatīvi nodzīvoti gadi
Mūža ilguma pieaugums, ko pēdējās desmitgadēs piedzīvo lielākā daļa pasaules populācijas, pats par sevi nav pamats optimismam – ir jāuzdod jautājums, vai pieaug arī kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaits, proti, vai šajā laikā cilvēks nav slims vai ieguvis invaliditāti. Latvija diemžēl kvalitatīvi nodzīvoto gadu ziņā ir pēdējā vietā Eiropā, un viens no galvenajiem iemesliem ir sirds un asinsvadu slimības un arī – psihiskā veselība, piemēram, depresija un līdz ar to – stress kā viens no depresijas riska faktoriem.
Liela daļa nāves gadījumu ir novēršama
Saskaņā ar pētījumiem, aptuveni 80 % no sirds un asinsvadu slimību gadījumiem ir novēršami – aptuveni pusi var novērst ārstēšana, bet pusi – profilakse. Šeit svarīgi saprast, ka nemaināmie riska faktori (vecums, dzimums, gēni, iepriekšējās saslimšanas) un veselības aprūpe tikai daļēji ietekmē cilvēka veselības stāvokli – vislielāko lomu tomēr spēlē dzīvesveids un vide. No visām sirds slimībām vairākums ir tādas, no kurām iespējams izvairīties, ietekmējot maināmos riska faktorus – sekojot līdzi ķermeņa masas indeksam, mainot ēšanas paradumus, īstenojot fiziskās aktivitātes, kontrolējot holesterīna līmeni, tabakas un alkohola patēriņu, kā arī stresa līmeni. Pētījumi liecina, ka ar stresu saistītais risks – rādītājs, kas liecina, cik lielā mērā tieši konkrētais faktors izraisa noteiktu saslimšanu, – attiecībā uz akūtajām sirds un asinsvadu slimībām ir 3,9%, kas, ņemot vērā kardioloģisko pacientu lielo skaitu, ir augsts rādītājs.
Kuras grupas riskam pakļautas vairāk?
No stresa pilnībā izvairīties nav iespējams, zināma tā klātbūtne mūsu dzīvē būs vienmēr. Taču katrs stresu panes atšķirīgi. Covid-19 pandēmijas sākumā Latvijā veiktie pētījumi parādīja, ka cilvēki ar zemāku psiholoģisko noturību pandēmiju stresa dēļ pārcieta daudz smagāk. Viszemākie psiholoģiskās noturības rādītāji tika konstatēti cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, studentiem, bezdarbniekiem, cilvēkiem, kuri nav precējušies un nav attiecībās, un cilvēkiem, kuriem iepriekš bijušas psihiskās saslimšanas.
Citi Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka depresijas izplatība ir augstāka starp sievietēm, kā arī personām ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītību. Tādējādi sievietes vairāk pakļautas sirds un asinsvadu slimību riskam ar depresijas “starpniecību”, savukārt vīriešus lielākam sirds un asinsvadu slimību riskam pakļauj, piemēram, ļoti augstie alkohola patēriņa rādītāji.
Plašas iespējas profilaksei
Ņemot vērā minēto, ļoti nepieciešamas gan stresa līmeņa kontroles, gan uz stresa mazināšanu vērstas veselības veicināšanas un profilakses programmas. Tāpēc topošajā Sirds un asinsvadu veselības veicināšanas plānā noteikti var iekļaut psihoterapiju, elpošanas vingrinājumus, meditāciju, jogu un līdzīgas zinātniski pierādītas efektīvas stresa mazināšanas tehnikas.. Tāpat svarīgi būtu iekļaut arī psihoemocionālā stāvokļa novērtēšanu, kas ļautu savlaicīgi atklāt klīniski nozīmīgus trauksmes un depresijas simptomus un tādējādimazināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Ir svarīgi, lai jebkurš rīcības plāns, tajā skaitā plāns sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai, tiktu izstrādāts stratēģiski, visaptveroši un balstoties uz pierādījumiem. Rezultātu varam panākt tikai tad, ja tiek aptverti visi profilakses līmeņi: primārais, sekundārais un terciārais. Primārās profilakses iespējas Latvijā ne tuvu nav izsmeltas: trūkst sistemātiskas un visaptverošas veselības izglītības skolās, ir nepietiekama iedzīvotāju veselībpratība. Taču bažas raisa fakts, ka Latvijā īstenotās primārās profilakses aktivitātes, piemēram, fizisko aktivitāšu vai veselīga uztura veicināšanas programmas, tiek pārsvarā finansētas no ES struktūrfondiem – jautājums, kas notiks, kad šis ārējais finansējums beigsies?
Savukārt sekundārajā profilaksē, kas ietver agrīnu slimību diagnostiku, nepieciešams fokusēties uz to, lai ģimenes ārsti pietiekami agrīni identificētu sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, tajā skaitā trauksmi un depresiju. Iespējamais risinājums – valsts mēroga sistemātiska ģimenes ārstu apmācību programma par psihiskās veselības traucējumu atpazīšanu, piemēram, apmācot ģimenes ārstus izmantot tādus starptautiski atzītus un Latvijā adaptētus, validētus un psihiatru un narkologu jau lietotus rīkus kā depresijas simptomu mērīšanas skala PHQ-9 (Patient Health Questionnaire). Viens no depresijas riska faktoriem ir paaugstināts stresa līmenis un ilgstošs stress, tādēļ minētais skrīninga rīks ļautu identificēt augsta riska pacientus, uz kuriem mērķēt sekundārās profilakses pasākumus.
Trešais profilakses līmenis – terciārā profilakse, kad tiek strādāts ar hroniski slimiem cilvēkiem, lai novērstu pāragru nāvi un viņu dzīves kvalitātes pazemināšanos, Latvijā tiek īstenots ar labām sekmēm, tomēr paliekošus rezultātus sirds un asinsvadu veselībā iespējams panākt tikai ar visiem trim profilakses līmeņiem kopā. Piemēram, Kanādā to saprata jau 20. gs. 50. gados, konstatējot, ka nepietiek tikai ar attīstītu veselības aprūpi, bet ir nepieciešami arī nepārtraukti un pēctecīgi primārā un sekundārā līmeņa profilakses pasākumi. Savukārt Somijas Ziemeļkarēlijas reģionā 20. gadsimta 70. gados uzsāka visaptverošu sabiedrības veselības programmu sirds un asinsvadu slimību ierobežošanai, kas ietvēra gan veselīga dzīvesveida veicināšanu (uzturs ar zemu piesātināto tauku saturu, fizisko aktivitāšu palielināšana, smēķēšanas mazināšana), gan arī strādāja ar riska faktoru, piemēram, hipertensijas un paaugstināta holesterīna, agrīnu atklāšanu un ārstēšanu. Ziemeļkarēlijas projekts gadu gaitā nodrošināja ļoti labus sabiedrības veselības rādītājus, tādēļ tas tika paplašināts visā Somijā un pasaulē tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības veselības veiksmes stāstiem.
Arī pie mums Latvijā šobrīd ir iespējams jaunajā Sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plānā integrēt pasākumus visos trīs profilakses līmeņos, tādējādi sekojot veiksmīgu sabiedrības veselības programmu piemēriem.
