Vairums Latvijas bērnu savu pirmo sociālo tīklu profilu izveido pirms atļautā 13 gadu vecuma, liecina aptauja*. 21% bērnu sociālajos tīklos piereģistrējas jau astoņu gadu vecumā. Savukārt tikai 1% jauniešu līdz 17 gadu vecumam nav reģistrējušies nevienā sociālo tīklu vietnē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā palīdzēt bērnam nepakļauties virtuālās dzīves ietekmei, bet dzīvot savu dzīvi.

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, kas aktualizē garīgās veselības jautājumus, par ko sabiedrībā joprojām pastāv daudz aizspriedumu un netiek pilnvērtīgi runāts. Lai izprastu, kādēļ ir svarīgi runāt par garīgās veselības tēmu, rūpēties par to un būt informētiem par izplatītākajiem garīgās veselības traucējumiem, padomos psihoterapeits un farmaceite.

Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles, saka uztura speciāliste. Viņa skaidro, kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas, kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās.

Ir dabiski ļauties stresam situācijās, kad notiek kas negaidīts. Īslaicīgs stress palīdz mums pielāgoties situācijai un nenodara neko ļaunu. Taču problēmas rodas tad, kad stress ieilgst un vienu stresa situāciju nomaina nākamā, neļaujot mūsu organismam atgūt līdzsvaru. Kā sadzīvot ar stresu un ko preventīvi darīt, lai tā būtu mazāk?

Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite.

Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem "steidzamajiem" darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt. Prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo, tā fizisko veselību un līdz ar to arī karjeru un personīgo dzīvi. 

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Pārmērīga aizraušanās ar nepārtrauktu saziņu virtuālajā vidē var novest pie tendences nemitīgi kontrolēt tuvinieku un draugu ikdienas gaitas, secina psihoterapeite, analizējot pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju "attiecībām" ar virtuālo vidi un modernajām tehnoloģijām.

Komunikācija starp pusaudzi un vecākiem var būt viens no grūtākajiem izaicinājumiem ģimenes attiecību jomā. Ārsts psihoterapeits vērš uzmanību uz četriem būtiskiem jautājumiem, par kuriem vislabāk ar pusaudzi sarunāties tieši tēvam.

Mērķis ir tas, kas cilvēku motivē doties uz priekšu. Arī bērniem skaidra vīzija par to, ko viņi vēlas sasniegt, ir ceļš uz patstāvību, veselīgu pašapziņu un panākumiem pieaugot. Kāpēc, gatavojoties kļūt par sportistu, svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus, stāsta fiziskās sagatavotības treneris.