Globālā pandēmija un valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis daudziem Latvijas iedzīvotājiem radījis papildu emocionālo slodzi. Kad iekšējais nemiers un stress sāk traucēt ikdienā, iedzīvotāji bieži vien mēģina to mazināt ar nervus nomierinošiem līdzekļiem – to pieprasījums, pēdējā mēneša laikā palielinājies par 20%.

Mēs visi zinām, kas ir nogurums, un mēs arī zinām, cik svarīgi ir atpūsties, lai uzlabotu produktivitāti, atjaunotu enerģijas krājumus un vienkārši justos labi. Veltot tik daudz laika darbam, arī strādājot no mājām, ir svarīgi atrast laiku arī atpūtai.

Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, dalās psiholoģe. 

Koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 uzliesmojums pasaules mērogā daudziem rada stresu un satraukumu. Bailes un satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Apzināta stresa mazināšana var būt noderīga gan pašam, gan apkārtējiem, gan sabiedrībai kopumā.

 Pašbildes ir izmainījušas veidu kā cilvēki komunicē, tās dod iespēju būt atvērtākiem pret apkārtējiem un strādāt pie sava ideālā tēla veidošanas. Par galvenajiem pašbilžu uzņemšanas iemesliem un kā tās ir izmainījušas mūsdienu cilvēku stāsta psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut "zibošo ekrānu" klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro psiholoģe. 

Ņemot vērā to, ka šonedēļ Latvijā tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, iniciatīvas "Iekod pirkstā!" ietvaros ir apkopoti trīs galvenie iemesli, lai atgādinātu, kādēļ kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā gadījumā ir muļķīgi vainot upuri un, kādēļ agresora uzvedības pieņemšana un normalizēšana nav pieļaujama.

Lai mēs būtu laimīgi, mums, pirmkārt, jābūt veseliem. Veselība nav tikai slimību neesamība, bet laba fiziskā un emocionālā pašsajūta. Nereti mēs pārlieku aizraujamies ar ko vienu, piemēram, diētām, sportošanu vai pozitīvo domāšanu, aizmirstot to, ka veselība slēpjas līdzsvarā un dzīves sakārtošanā visos līmeņos.

Viedierīces nenoliedzami atvieglo mūsu ikdienu, tomēr stundām ilga "Instagram" skrollēšana vai vēlme ik pēc pāris minūtēm ieskatīties telefonā kļuvusi par netikumu daudziem no mums. Kā viedierīces ietekmē pašsajūtu un kā veicināt to jēgpilnu izmantošanu, skaidro eksperti. 

Lai gan kibermobings ir kļuvis par aktuālu problēmu bērnu un pusaudžu lokā, pieaugušo vidū joprojām valda iesakņojušies mīti par to. Piemēram, 17% pieaugušo ir pārliecināti, ka bērniem, saskaroties ar kibermobingu, ir pašiem jātiek ar to galā, un tā ir tikai normāla, pārejoša parādība viņu attiecībās, liecina aptaujas dati*.