Steidzami jāizslauka grīda, jāpagatavo maltīte, jānomazgā logi, jāsakārto skapis, jāaizskrien uz veikalu – daži no daudzajiem "steidzamajiem" darbiem, kas it kā jāpaveic, pirms ķerties klāt uzdevumiem, kurus patiešām svarīgi izdarīt. Prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo, tā fizisko veselību un līdz ar to arī karjeru un personīgo dzīvi. 

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Pārmērīga aizraušanās ar nepārtrauktu saziņu virtuālajā vidē var novest pie tendences nemitīgi kontrolēt tuvinieku un draugu ikdienas gaitas, secina psihoterapeite, analizējot pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju "attiecībām" ar virtuālo vidi un modernajām tehnoloģijām.

Komunikācija starp pusaudzi un vecākiem var būt viens no grūtākajiem izaicinājumiem ģimenes attiecību jomā. Ārsts psihoterapeits vērš uzmanību uz četriem būtiskiem jautājumiem, par kuriem vislabāk ar pusaudzi sarunāties tieši tēvam.

Mērķis ir tas, kas cilvēku motivē doties uz priekšu. Arī bērniem skaidra vīzija par to, ko viņi vēlas sasniegt, ir ceļš uz patstāvību, veselīgu pašapziņu un panākumiem pieaugot. Kāpēc, gatavojoties kļūt par sportistu, svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus, stāsta fiziskās sagatavotības treneris.

Invaliditāte nav tikai pārejošas grūtības, bet zaudējums, ar ko jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi. Kā pieņemt diagnozi, neiegrimstot bezcerībā, un kur atrast resursus dzīves kvalitātes uzlabošanai pat tad, ja tā ir ļoti ierobežota, pārdomās dalās kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Līdz ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavada skolā, tāpēc pedagogiem ir būtiska loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā mazināšanā. Lai veiksmīgi uzsāktu sarunu ar skolēniem par šo problēmu, sagatavotos tai un zinātu, ko darīt ikdienā kibermobinga mazināšanā, eksperti ir sagatavojuši praktiskus padomus pedagogiem.

Veidot naudas uzkrājumus un tos palielināt ir viena no nozīmīgākajām prasmēm, kas dzīves laikā dod praktiskus ieguvumus. Prasmi rīkoties ar naudu, līdzīgi kā svešvalodas, vieglāk apgūt agrākā vecumā, izveidojot paradumu, kas nākotnē atmaksāsies. Tieši vecākiem ir ļoti nozīmīga loma bērnu iemaņās apieties ar naudu, kas vēlāk veicinās viņu finanšu stabilitāti dzīves laikā. 

Bērna ienākšana ģimenē visiem ir liels notikums. Arī tētiem, kuri sākotnēji var justies apmulsuši, reizēm pat traucējoši, taču jau no pirmajām mazuļa dienām ir ļoti, ļoti vajadzīgi. Bet kā jau no pirmajām dienām veidot attiecības ar bērnu, pieskaroties, sarunājoties un rūpējoties par viņu, stāsta psiholoģe.

Bērnus jau no mazotnes var un vajag iesaistīt sarunās par naudu un budžeta plānošanu – jo ātrāk bērni sapratīs, ka nauda neaug kokos, jo lielāki ieguvēji viņi un vecāki būs. Ar sarunām un praktiskiem piemēriem jāpalīdz bērniem saprast, kur nauda rodas un kur tiek tērēta. Tas ir vecāku darbs – to visu pienācīgi izskaidrot.