Invaliditāte nav tikai pārejošas grūtības, bet zaudējums, ar ko jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi. Kā pieņemt diagnozi, neiegrimstot bezcerībā, un kur atrast resursus dzīves kvalitātes uzlabošanai pat tad, ja tā ir ļoti ierobežota, pārdomās dalās kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Līdz ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavada skolā, tāpēc pedagogiem ir būtiska loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā mazināšanā. Lai veiksmīgi uzsāktu sarunu ar skolēniem par šo problēmu, sagatavotos tai un zinātu, ko darīt ikdienā kibermobinga mazināšanā, eksperti ir sagatavojuši praktiskus padomus pedagogiem.

Veidot naudas uzkrājumus un tos palielināt ir viena no nozīmīgākajām prasmēm, kas dzīves laikā dod praktiskus ieguvumus. Prasmi rīkoties ar naudu, līdzīgi kā svešvalodas, vieglāk apgūt agrākā vecumā, izveidojot paradumu, kas nākotnē atmaksāsies. Tieši vecākiem ir ļoti nozīmīga loma bērnu iemaņās apieties ar naudu, kas vēlāk veicinās viņu finanšu stabilitāti dzīves laikā. 

Bērna ienākšana ģimenē visiem ir liels notikums. Arī tētiem, kuri sākotnēji var justies apmulsuši, reizēm pat traucējoši, taču jau no pirmajām mazuļa dienām ir ļoti, ļoti vajadzīgi. Bet kā jau no pirmajām dienām veidot attiecības ar bērnu, pieskaroties, sarunājoties un rūpējoties par viņu, stāsta psiholoģe.

Bērnus jau no mazotnes var un vajag iesaistīt sarunās par naudu un budžeta plānošanu – jo ātrāk bērni sapratīs, ka nauda neaug kokos, jo lielāki ieguvēji viņi un vecāki būs. Ar sarunām un praktiskiem piemēriem jāpalīdz bērniem saprast, kur nauda rodas un kur tiek tērēta. Tas ir vecāku darbs – to visu pienācīgi izskaidrot.

Nomētāt kaimiņa auto ar olām, izmest polietilēna maisiņu ar ūdeni no 10. stāva, iespundēt meiteni zēnu tualetē, uzsmēķēt pa kādai cigaretei kopā ar draugiem… Dažkārt bērnu blēņas nav nemaz tik nevainīgas, kā šķiet viņiem pašiem. Kā runāt un sagatavot bērnu, lai pasargātu viņu no bīstamiem eksperimentiem draugu pulkā, skaidro psiholoģe.

Katrs astotais jaunietis Latvijā stresu mēdz "apēst", ēdot par daudz un pat nekontrolēti, liecina jaunākais "Veselības indekss". Pētījuma rezultāti rāda, ka tendence pārēsties uztraukuma laikā piemīt 12% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Emocionālā pazemošana internetā jeb kibermobings ir bīstams vardarbības veids, un to iespējams izvērst 24 stundas diennaktī, arī vasaras brīvlaikā. Taču bieži vien pieaugušie, pamanot kibermobingu, kas tiek vērsts pret pašu vai kāda cita bērnu, ignorē notiekošo, jo nezina, kā rīkoties vai neapzinās problēmas nozīmīgumu. 

Sarunu festivālā "Lampa" divas dienas Labklājības un Veselības ministrijas rosināja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par līdzcilvēku iekļaušanu sabiedrības dzīvē. "Iesaistes telti" abas dienas kopā apmeklēja vairāk kā 3700 interesentu.