Nomētāt kaimiņa auto ar olām, izmest polietilēna maisiņu ar ūdeni no 10. stāva, iespundēt meiteni zēnu tualetē, uzsmēķēt pa kādai cigaretei kopā ar draugiem… Dažkārt bērnu blēņas nav nemaz tik nevainīgas, kā šķiet viņiem pašiem. Kā runāt un sagatavot bērnu, lai pasargātu viņu no bīstamiem eksperimentiem draugu pulkā, skaidro psiholoģe.

Katrs astotais jaunietis Latvijā stresu mēdz "apēst", ēdot par daudz un pat nekontrolēti, liecina jaunākais "Veselības indekss". Pētījuma rezultāti rāda, ka tendence pārēsties uztraukuma laikā piemīt 12% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Garīgās veselības traucējumi – depresija, trauksme, adaptācijas traucējumi, pēctraumatiskais stresa sindroms un citi – ir viens no galvenajiem iemesliem darba kavējumiem. Turklāt šie kavējumi bieži ir somatisku, nevis psihiatrisku diagnožu dēļ. Pacienti parasti vēršas pie sava ģimenes ārsta vai somatiskās medicīnas speciālistiem ar sūdzībām par nesaprotamām fiziskām sāpēm, kurām ir "staigājošs", bieži nenoturīgs  raksturs.

Emocionālā pazemošana internetā jeb kibermobings ir bīstams vardarbības veids, un to iespējams izvērst 24 stundas diennaktī, arī vasaras brīvlaikā. Taču bieži vien pieaugušie, pamanot kibermobingu, kas tiek vērsts pret pašu vai kāda cita bērnu, ignorē notiekošo, jo nezina, kā rīkoties vai neapzinās problēmas nozīmīgumu. 

Sarunu festivālā "Lampa" divas dienas Labklājības un Veselības ministrijas rosināja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par līdzcilvēku iekļaušanu sabiedrības dzīvē. "Iesaistes telti" abas dienas kopā apmeklēja vairāk kā 3700 interesentu.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% skolēnu apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē. Turklāt dažāda veida pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no klases biedriem un citiem skolēniem, bet arī no skolotājiem un pat vecākiem, liecina pētījums par mobingu Latvijas jauniešu vidū. Kopumā katrs trešais skolēns cieš no mobinga klātienē.

Vispirms tu piekrīti draudzenei vai draugam izpalīdzēt, rīkojot dzimšanas dienas ballīti. Reizēm tu piekrīti darba kolēģiem aizvietot viņus, lai gan pašam spēki jau sen izsīkuši. Citā reizē tu atsaucies radinieku aicinājumam izpalīdzēt lauku darbos, tā vietā, lai ar ģimeni atpūstos pludmalē, un lūk – tavu ikdienu un pat brīvdienas jau veikli saplānojuši citi.

Skolēnu vasaras brīvlaikā bērni un pusaudži vairāk laika pavada savā vaļā, tostarp mobilajās ierīcēs un internetā. Lai vienmēr zinātu, kā rīkoties, sastopoties ar kibermobingu jeb emocionālo pazemošanu internetā, eksperti apkopojuši praktiskus padomus, kas bērniem un pusaudžiem noderēs arī brīžos, kad pieaugušie nav tuvumā. 

Kādu profesiju izvēlēties un kur to apgūt? Ko vidusskolēnam iesākt ar virkni padomdevēju, kuru skaits mēdz pieaugt, tuvojoties izlaidumam? Par to sīkāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs ārsts-psihoterapeits

Nereti ar vasaras laiku saistām daudz cerību – gribam to sagaidīt ar skaistu augumu, nomest svaru, izbaudīt perfektu atvaļinājumu, uzliekam sev pārāk augstus mērķus, ko bieži vien nav iespējams sasniegt. Kā izbaudīt vasaru, nenomokot sevi ar neizpildāmiem mērķiem? Kas var būt par iemeslu emocionālajam diskomfortam vasarā un kā no tā izvairīties?