Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam? Skaidro psihoterapijas speciāliste.

Visbiežāk ēšanas problēmas tiek asociētas ar cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, taču patiesībā tās var skart ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai ķermeņa uzbūves. Pasaules statistika liecina, ka ēšanas problēmas īpaši izplatītas ir jaunu sieviešu vidū, taču arvien biežāk tās tiek novērotas arī vīriešiem. 

Ārsts-psihoterapeits: "Autotransporta direkcijas rīkotās kampaņas "Mazs pasažieris, liels risks" ietvaros sabiedrībā aktualizēta diskusija par riskiem, ar ko bērni var saskarties uz ceļa vai sabiedriskajā transportā. Riskus nav iespējams novērst, bet tas ir mūsu, vecāku, skolotāju un līdzcilvēku, uzdevums - izprast cēloņus un jau laikus mācīt bērnam potenciālo rīcību scenārijus."

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Nenoliedzami, tiešsaistes spēlēm ir ievērojama loma mūsdienu bērnu dzīvē. Taču daudzi vecāki ir saskārušies ar bērnu un pusaudžu pārliekas aizraušanās sekām. Pārāk daudz spēlējot tiešsaistes spēles, bērni kļūst nervozi un nejūtas savā ādā, novārtā tiek pamestas mācības, piemirsts par treniņiem un citiem ikdienas pienākumiem.

Vairums Latvijas bērnu savu pirmo sociālo tīklu profilu izveido pirms atļautā 13 gadu vecuma, liecina aptauja*. 21% bērnu sociālajos tīklos piereģistrējas jau astoņu gadu vecumā. Savukārt tikai 1% jauniešu līdz 17 gadu vecumam nav reģistrējušies nevienā sociālo tīklu vietnē. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā palīdzēt bērnam nepakļauties virtuālās dzīves ietekmei, bet dzīvot savu dzīvi.

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena, kas aktualizē garīgās veselības jautājumus, par ko sabiedrībā joprojām pastāv daudz aizspriedumu un netiek pilnvērtīgi runāts. Lai izprastu, kādēļ ir svarīgi runāt par garīgās veselības tēmu, rūpēties par to un būt informētiem par izplatītākajiem garīgās veselības traucējumiem, padomos psihoterapeits un farmaceite.

Katra šodienas investīcija sevī ir tas, ar ko mēs varēsim pelnīt nākotnē. Tikai saprotot un apzinoties, ko varam sniegt savam organismam, spēsim izdarīt racionālākas un loģiskākas izvēles, saka uztura speciāliste. Viņa skaidro, kā mūsu ikdienas sasniegumus un produktivitāti darbā vai citās jomās var ietekmēt tik šķietami pašsaprotamas lietas, kā miegs vai tas, ko ēdam pusdienās.

Ir dabiski ļauties stresam situācijās, kad notiek kas negaidīts. Īslaicīgs stress palīdz mums pielāgoties situācijai un nenodara neko ļaunu. Taču problēmas rodas tad, kad stress ieilgst un vienu stresa situāciju nomaina nākamā, neļaujot mūsu organismam atgūt līdzsvaru. Kā sadzīvot ar stresu un ko preventīvi darīt, lai tā būtu mazāk?

Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite.