Tāpat kā fiziskā veselība, arī emocionālā labsajūta pieder pie cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgākajiem rādītājiem. Emocionālā veselība tieši ietekmē to, kā jūtamies fiziski, un caurvij visu cilvēka dzīvi, sākot jau no bērnības, taču nereti tai netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība prasmju un zināšanu trūkuma dēļ. Kā mācīties atpazīt un rīkoties ar bērna un savām jūtām, lai bērns kļūtu par veselīgu pieaugušo?

Gada aukstajos mēnešos aktīva atpūta nebūt nav jāaizstāj ar pasīvu, tieši otrādi – brīvajā laikā ieteicams kārtīgi izkustēties svaigā gaisā, lai izvairītos no dažādām saslimšanām. Kā pastaiga mežā var palīdzēt uzlabot cilvēka fizisko un garīgo veselību, skaidro ģimenes ārsts.

Bērnam pieaugot, vecākiem nereti mulsinoša šķiet doma, ka viņu bērnam varētu būt intīmas attiecības. "Vai vecākiem jāzina, ka pusaudzim ir sekss?" šādu jautājumu no kāda vecāka eksperti saņēma tiešraides diskusijā "Bērna seksuālā audzināšana". Uz jautājumu atbild klīniskā psiholoģe-partnerattiecību eksperte un ārsts psihoterapeits.

Arvien lielāku popularitāti informācijas nogurdināto cilvēku vidū iegūst apzinātības meditācijas prakse, kas palīdz mazināt stresu un atgūt mieru. Apzinātību var praktizēt, apmeklējot dažādas apmācības, taču arī tehnoloģijas var palīdzēt apgūt meditāciju un praktizēt to ikdienā. 

Attiecību saglabāšana tādā seksuālā intensitātē kā pirms bērna piedzimšanas ir sarežģīts uzdevums. Vai tas maz ir iespējams? Kādas ir tipiskās attiecību veidošanas kļūdas, ko pieļauj jaunā mamma un tētis, stāsta klīniskā psiholoģe.

Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam? Skaidro psihoterapijas speciāliste.

Visbiežāk ēšanas problēmas tiek asociētas ar cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, taču patiesībā tās var skart ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai ķermeņa uzbūves. Pasaules statistika liecina, ka ēšanas problēmas īpaši izplatītas ir jaunu sieviešu vidū, taču arvien biežāk tās tiek novērotas arī vīriešiem. 

Ārsts-psihoterapeits: "Autotransporta direkcijas rīkotās kampaņas "Mazs pasažieris, liels risks" ietvaros sabiedrībā aktualizēta diskusija par riskiem, ar ko bērni var saskarties uz ceļa vai sabiedriskajā transportā. Riskus nav iespējams novērst, bet tas ir mūsu, vecāku, skolotāju un līdzcilvēku, uzdevums - izprast cēloņus un jau laikus mācīt bērnam potenciālo rīcību scenārijus."

Ārsts psihoterapeits, kurš specializējies psihosomatikas jomā, ir pārliecināts, ka daudzu simptomu un slimību cēlonis meklējams nevis tikai orgānos, kas ir skarti – āda, sirds, plaušas, nieres, kuņģis utt., bet arī emocijās, ko veido mūsu smadzeņu limbiskā sistēma. Mēs būtu fiziski daudz veselāki, ja mācītos atpazīt savas emocijas, veselīgi tās izpaust un kopumā vairāk uzmanības pievērstu emocionālajai labsajūtai.

Nenoliedzami, tiešsaistes spēlēm ir ievērojama loma mūsdienu bērnu dzīvē. Taču daudzi vecāki ir saskārušies ar bērnu un pusaudžu pārliekas aizraušanās sekām. Pārāk daudz spēlējot tiešsaistes spēles, bērni kļūst nervozi un nejūtas savā ādā, novārtā tiek pamestas mācības, piemirsts par treniņiem un citiem ikdienas pienākumiem.