Režīms ir viena no svarīgākajām lietām, kas palīdz uzturēt bērna fizisko un psihoemocionālo veselību. Taču šobrīd dienas režīma izstrādāšana un uzturēšana sagādās īpašas problēmas, jo bērni līdz ar aizvadīto mācību gadu, kas pavadīts mājās, un garo vasaras brīvlaiku no tā ir atraduši.

Panikas lēkmes brīdī ārkārtīgi pieaug trauksmes sajūta: cilvēks izjūt neizsakāmas šausmas, ir intensīva sirdsdarbība, paātrinās elpošana, var uzmākties reibonis, parādīties arī slikta dūša, nestabilitātes sajūta, tirpt rokas un kājas. Lēkmes epizodes brīdī cilvēkam var šķist, ka viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā un zaudēs kontroli pār savu ķermeni un prātu. Kā kontrolēt panikas lēkmes?

Šogad atgriešanās skolā bērniem un jauniešiem nes papildu izaicinājumu – atcerēties un pierast, kā tas ir, mācīties klātienē. Eksperti norāda, ka bērni ātrāk nekā pieaugušie pielāgojas pārmaiņām, un vecāku galvenais uzdevums ir uzklausīt savas atvases, laicīgi pamanīt izmaiņas uzvedībā un atklāti runāt gan par apkārt notiekošo, gan par sajūtām, kas rodas jaunajā ikdienas ritmā.

Drīz klāt jau 1. septembris – laiks, kad bērniem no vasaras bezrūpīgā ikdienas ritma vajadzēs pielāgoties noteiktam grafikam, uzsākot skolas gaitas. Šādas straujas pārmaiņas bērnos var radīt neizpratni un pat bailes, kā arī grūtības pielāgoties. 

Disociatīvie traucējumi ir psiholoģiska rakstura traucējumi, kas saistīti ar domu, atmiņu, apkārtējās vides, darbību un identitātes pārrāvumiem un to secības trūkumu. Cilvēki ar disociatīvajiem traucējumiem izbēg no realitātes tādos veidos, kas var radīt veselības problēmas, kā arī krietni sarežģīt ikdienas dzīvi. Šie traucējumi galvenokārt rodas kādas traumatiskas pieredzes rezultātā.

Zobārstniecība un zobārsta apmeklējums ir neatņemama mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, ar kuru tas periodiski sastopas visas dzīves garumā. Zobārstniecība ir tiešā veidā saistīta ar mūsu veselību un pašsajūtu, tādēļ ir ļoti svarīgi sākt sekot zobu stāvoklim jau kopš agra vecuma.