Viltvārža sindroms: Simptomi, cēloņi, ārstēšana

Cilvēki, kas cieš no viltvārža sindroma, šaubās par saviem sasniegumiem un spējām, un baidās, ka varētu būt krāpnieki. Viltvārža sindroms var skart ikvienu, neatkarīgi no profesijas, ieņemamā amata vai sociālā statusa, tomēr visbiežāk ar to saskaras indivīdi ar augstiem sasniegumiem. Vairumā gadījumu simptomi parādās uz ierobežotu laiku, piemēram, pirmajās nedēļās, uzsākot jaunu darbu; atsevišķos gadījumos viltvārža sindroma simptomi var izpausties visa mūža garumā.

Cēloņi

Viltvārža sindroms, iespējams, ir vairāku faktoru, tostarp personības iezīmju (piemēram, perfekcionisma) un ģimenes vēstures, rezultāts. Viena teorija ir tāda, ka šis sindroms rodas un attīstās ģimenēs, kas augstāk par visu novērtē sasniegumus. Cita teorija apgalvo, ka viltvārža sindroms parādās tad, kad ģimenes locekļu starpā valda zems savstarpējs atbalsts un pastāv regulārs konflikts.

Simptomi

Par viltvārža sindromu var liecināt visdažādākie simptomi. Tā ir sajūta, ka esi krāpnieks un viltvārdis, kas noved pie bailēm tikt atklātam. Rodas grūtības pieņemt savus panākumus, jo tie šķiet nepelnīti. Ja zināmas šaubas un paškritika var palīdzēt personai novērtēt savus sasniegumus un spējas, tad pārāk spēcīgas šaubas, kas vērstas uz sevi, var nelabvēlīgi ietekmēt personas paštēlu.

Cilvēkam var rasties bailes no tā, ka darba kolēģi un vadītāji no tiem gaida vairāk, nekā viņi spēj paveikt. Bailes no neveiksmes var likt atturēties un izvairīties no centieniem sasniegt karjeras mērķus, kas, savukārt, var negatīvi ietekmēt profesionālo sniegumu darbā.

Cilvēki ar viltvārža sindromu var koncentrēties uz ierobežota skaita uzdevumu veikšanu, nevis uzņemties papildu pienākumus, kas var pierādīt viņu spējas; parādās bailes, ka papildu darbi novērsīs uzmanību no citiem uzdevumiem vai pasliktinās to kvalitāti. Pat tad, kad tiek sasniegts svarīgs pagrieziena punkts, šie cilvēki nespēj atzīt savus sasniegumus.

Ar viltvārža sindromu sirgstošajiem var šķist, ka to panākumi ir saistīti ar ārējiem faktoriem vai nejaušību. Tāpat, ja kaut kas slikts atgadās ārēju iemeslu dēļ, persona var vainot sevi.

Arī mēģinājumi uzturēt veiksmīgu tēlu, nevērtīguma un nekompetences sajūta rada stresu un spriedzi. Tā rezultātā viltvārža izjūtas bieži vien pavada kauns, depresija un trauksme.

Kā ar sindromu tikt galā?

Viltvārža sindroms netiek uzskatīts par garīgās veselības traucējumu, tāpēc tam nav noteiktas specifiskas ārstēšanas. Palīdzību tomēr ieteicams meklēt pie garīgās veselības speciālista, ja viltvārža sindroma simptomi ietekmē ikdienas dzīvi.

Kā viens no galvenajiem risinājumiem, lai tiktu ar sindromu galā, ir runāt par to. Dalīšanās sajūtās ar uzticamu kolēģi, draugu vai ģimenes locekli vai atsauksmes saņemšana no tā var palīdzēt personai izveidot reālistiskāku skatījumu uz savām spējām un kompetenci.

Daži eksperti kā ārstēšanas iespēju iesaka grupu terapiju, jo daudzi cilvēki ar viltvārža sindromu kļūdaini uzskata, ka tikai viņiem ir šāda veida sajūtas, kas noved pie izolācijas. Tāpat ir būtiski apzināties simptomus: zinot, kas ir viltvārža sindroms un kāpēc tas rodas, var palīdzēt pamanīt simptomus un pārvarēt šaubas.

Vienmēr ir jāatceras, ka perfekcionisms nav iespējams. Lai cilvēkam būtu veselīgs pašvērtējums, ir jāpieņem gan savas stiprās, gan vājās puses; kļūdas ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa.