Bērna vēlmi sportot vecāki parasti novērtē atzinīgi, tomēr ne vienmēr ir tikpat atbalstoši arī tad, ja mazais aktīvists uz sportu sāk lūkoties kā uz profesionālu nodarbi, kurā veidot karjeru. Fitnesa treneris brīdina – noniecinot jaunā cilvēka vēlmes, tiek sagrauta viņa ticība saviem spēkiem.

Mājās dumpīgs pusaudzis – tas ir izaicinošs laiks pat vispacietīgākajiem vecākiem, kuriem, pat labi pazīstot savu bērnu (un varbūt tieši tāpēc), ne vienmēr ir saprotami un pieņemami viņa uzskati un uzvedība. Tomēr pieaugušais ar izkoptu empātijas prasmi var atrast sevī spēkus pieņemt jaunieša citādību un straujās izmaiņas viņa raksturā

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, viņu skaitam palielinoties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk. 

Kopš 24. februāra mums ik uz soļa parādās vārds “karš” – mājās, darbā, draugu lokā un internetā, savukārt bailes, bezcerība, līdzcietība un neziņa ir tikai daļa no pēdējās nedēļās piedzīvotās emociju gammas. Satraucošo ziņu un biedējošo video gūzmā bieži izskan jautājumi: “Kā ar to tikt galā?”, “Kā turpināt ikdienas gaitas?”.

Kāda varētu būt pakāpeniska psiholoģiskās izdzīvošanas instrukcija laikā, kad iepriekšējā mierīgā pasaule pēkšņi ir beigusi pastāvēt. Kā ierobežot reakciju uz karu: dusmām, niknumu, depresiju, asarām, bailēm, apjukumu, paniku un citām tikpat negatīvām emocijām – par to sertificēta klīniskā psiholoģe un sertificētais farmaceits.

Pēdējo nedēļu ikkatrs piedzīvo drūmu emociju virpuli – mutuļo dusmas, bailes, neziņa un skumjas. Tomēr šajā laikā ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo veselību un atļaut sev atgriezties ikdienas ritmā.

Vēl pavisam nesen mūsu ikdienā galvenais satraukums vijās par un ap Covid-19 pandēmiju, tajā pašā laikā viešot cerību, ka jau drīz dzīve atgriezīsies ierastajā ritmā. Taču aizvadītajā nedēļā piedzīvotais ir šokējis iedzīvotājus visā pasaulē un arī Latvijā, ietekmējot emocionālo veselību, kā arī izraisot bailes un stresu. 

Vai es pietiekami rūpējos par savu bērnu? Varbūt daru to par daudz? Kad teikt “jā” un kad – “nē”? Vai esmu gana stingrs? Vai pietiekami daudz izrādu mīlestību? Un kurā brīdī to daru par daudz? Šie un vēl citi jautājumi bieži vien klejo vecāku prātos. 

Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūti spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību – depresija jau sen ir viena no piecām izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimība [1], no kuras cieš 280 miljoni personu jeb 5% pieaugušo iedzīvotāju [2].

Ikvienam cilvēkam savas dzīves laikā nākas saskarties ar sērām, taču katram šis process var izpausties dažādi. Kādam šis pārdzīvojums var būt salīdzinoši īss, kamēr citiem tas turpinās vairāku mēnešu garumā vai pat ilgāk. Arī dažādi jaunāko pētījumu dati liecina, ka Covid-19 pandēmija ir atstājusi iespaidu uz tiem, kas zaudējuši sev tuvu cilvēku.