Sajūta, kad 10. reizi tiek lasīts viens un tas pats, mēģinot atcerēties informāciju, taču domās tukšums, nav patīkama. Labā ziņa – atmiņu var trenēt ar dažādiem informācijas apstrādes paņēmieniem.

Satraukums, ko labi pazīstam ikdienā,  mēdz pāraugt arī ilgstošā trauksmes sajūtā. Bez ievērības atstāta trauksme ar laiku var provocēt dažādas veselības problēmas, tādēļ ar to vajadzētu tikt galā. Pārvarēt trauksmes sajūtu var palīdzēt ar psihologa palīdzību. 

Depresija ir kluss un viltīgs ienaidnieks, kas piezogas nemanot. Pat ar ilgstošiem simptomiem daudzi vairās meklēt ārsta palīdzību. Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) uzsāk kampaņu “Depresijas cena”, lai atgādinātu – tā ir augsta: depresija sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, jo nereti traucē cilvēkam pildīt savus darba pienākumus.

Ik gadu Latvijā tiek veiktas aptuveni 300 pašnāvības, vēl lielāks ir pašnāvības mēģinājumu skaits. Iespējams, reālā mirstība no pašnāvībām ir vēl augstāka, jo dažkārt pašnāvības gadījumi slēpjas zem citiem nāves cēloņiem, piemēram, autoavārijām. 

Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīga un vajadzīga emocija, ja tā tiek atbilstoši un pieņemami izpausta. Kādas ir dusmu funkcijas, kas ir nekontrolētas un pārspīlētas dusmas un kā tās iespējams kontrolēt un izreaģēt, nevis apspiest, skaidro psiholoģe un klīniskā farmaceite.

Ne viens vien ir piedzīvojis brīžus, kad nogurums ņem virsroku, bet, tā vietā, lai dotos pie miera, vairākas stundas bezmērķīgi tiek patērēti sociālie tīkli, skatīti seriāli vai video. Izrādās, ka zinātnieki kopš 2014. gada pēta šo parādību, ko nodēvējuši par “atriebīgu miega aizkavēšanu” (revengeful sleep delay).

Režīms ir viena no svarīgākajām lietām, kas palīdz uzturēt bērna fizisko un psihoemocionālo veselību. Taču šobrīd dienas režīma izstrādāšana un uzturēšana sagādās īpašas problēmas, jo bērni līdz ar aizvadīto mācību gadu, kas pavadīts mājās, un garo vasaras brīvlaiku no tā ir atraduši.

Panikas lēkmes brīdī ārkārtīgi pieaug trauksmes sajūta: cilvēks izjūt neizsakāmas šausmas, ir intensīva sirdsdarbība, paātrinās elpošana, var uzmākties reibonis, parādīties arī slikta dūša, nestabilitātes sajūta, tirpt rokas un kājas. Lēkmes epizodes brīdī cilvēkam var šķist, ka viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā un zaudēs kontroli pār savu ķermeni un prātu. Kā kontrolēt panikas lēkmes?

Šogad atgriešanās skolā bērniem un jauniešiem nes papildu izaicinājumu – atcerēties un pierast, kā tas ir, mācīties klātienē. Eksperti norāda, ka bērni ātrāk nekā pieaugušie pielāgojas pārmaiņām, un vecāku galvenais uzdevums ir uzklausīt savas atvases, laicīgi pamanīt izmaiņas uzvedībā un atklāti runāt gan par apkārt notiekošo, gan par sajūtām, kas rodas jaunajā ikdienas ritmā.

Drīz klāt jau 1. septembris – laiks, kad bērniem no vasaras bezrūpīgā ikdienas ritma vajadzēs pielāgoties noteiktam grafikam, uzsākot skolas gaitas. Šādas straujas pārmaiņas bērnos var radīt neizpratni un pat bailes, kā arī grūtības pielāgoties.